Māsīcu nedienas

1. nediena

TEICĒJS POV
Kādā jaukā jūnijā sestdienas rītā Madara ar Ramonu grasījās braukt pie Luīzes. Ramona ar Madaru dzīvoja Mārupē savukārt Luīze dzīvoja Cēsīs, un loģiski padomājot Ramonai un Madarai bija grūti atbraukt pie Luīzes, jo tas bija tāls ceļš. Pēc kāda brīža meitenes devās uz autostu(Ramona un Madara), lai varētu apciemot Luīzi. Kad autobuss piestāja Madara apjēdza, ka viņa aizmirsa dāvanu kuru ir jādāvina Luīzei. Madara steidzami zvanīja mammai, lai pastāstītu par šo problēmu. Viņa zvanīja mammai:
Mamma: Es nevaru runāt...
Madara: Bet tas būs ātri!
Mamma: Labi bet ātri!!!
Madara: Es aizmirsu dāvanu kuru bija jādāvina Luīzei. Vai tu nevarētu dāvanu aizsūtīt pa pastu uz Cēsīm Bauskas ielā 16? Bet paraksti to, ka tas ir no mums.
Mamma: Sarunāts, meitiņ!:)
Tad Ramona ar Madaru iesēdās autobusā un aizbrauca. Kad viņas ieradās Cēsīs. Luīze viņas sagaidīja pie autoostas. Viņas gāja uz Luīzes mājām caur mežu. Meitenes izdomāja vakarā uzcept meža ogu kūku. Tādēļ viņas lasīja ogas. Lasot ogas viņas gāja arvien dziļāk un dziļāk mežā. Līdz Luīze pamanīja, ka ir novirzījušās no takas. Ramona no bailēm paslēpās mežrozīšu krūmos. Madara izvilka telefonu un zvanīja Luīzes mamma, bet mežā nebija zonas. Meitenes bija galīgā panikā. Viņas nezināja ko darīt līdz pamanīja jauniešu bāriņu kuri staigāja pa mežu. Laīze, Madara un Ramona klusi sekoja jauniešiem. Viņas līda cauri brikšņiem, dubļiem un daudzām pretīgām lietām kuras nav sastopamas pilsētā. Meitenes bija ļoti pārgurušas nesot ogu spaiņus un somas kurās bija sakrautas meitenēm vajadzīgās lietas. Viņas soļoja līdz pamanīja kaimiņu sētu kura bija parādījusies starp biezokņiem. Meitene bija pārlaimīgas un atvieglotās no stresa. Viņas paātrināja soli un skrēja uz mājām. Iejot istabā viņas skrēja uz virtuvi, lai uzceltu kūku.
/Sveiki ceru, ka jums patika stāstiņš par māsīcām. Spiediet vote un gaidiet nākamo daļu/:)