The Truth

1.

Nu ir klāt tā diena, kad jāsāk iet jaunā skolā. Es neesmu uztraukusies, jo esmu to darījusi neskaitāmas reizes. Es esmu paēdusi brokastis un tagad jau sēžos savā mašīnā. Man tētis uz dzimšanas dienu uzdāvināja mašīnu, tas mani ļoti iepriecināja, jo viņš man uzdāvināja Lamborghini un vēl sarkanā krāsā. Es viņam biju ļoti pateicīga, jo tā bija mana mīļākā mašīna.
   Es esmu iebraukusi skolas teritorijā un visu acis tika pievērstas man, jo es braucu ar viss jaunāko Lamborghini. Man šķiet ka visi gribēja zināt, kas izkāmps no šīs mašīnas. Es noparkoju mašīnu stāvlaukumā un izkāpu. Visi vēljoprojām skatījās uz mani. Es esmu saģērbusies ļoti moderni. Man ir saplēstas džinsa bikses un melns īss krekls, man kājās ir uzvilkti melni, īsi augspapežu zābaki. Man vēl ir uzvilktas brilles, kuras arī izskatās modernas un jaunas. Man uz pleca ir uzmesta melna mugursoma. Mani mati ir tumši brūni un šoreiz viņi ir izlaisti, parasti es tos esmu savākusi nekārtīgā copē, vai astē. Visi pēkšņi novērsās no manis un sāka skatīties uz tādu pašu mašīnu kā man tikai melnu. Mašīna noparkojās manai mašīnai pretī. No mašīnas izkāpa ļoti izskatīgs čalis. Es sāku uz viņu skatīties un viņš arī paskatījās uz mani. Mūsu skatieni sastapās un mūsu acis kļuva sarkanas. Viņš novērsās no manis un es no viņa. Es nesaprotu, kas tikko notika, bet man šķiet ka viņš gan saprata. Manas domas pagaisa par šo dīvaino atgadījumu, kad ieraudzīju, ka šo puisi no visām pusēm ieskauj meiteņu pulks. Viņš laikam ir ļoti populārs. Lai nu kā, es sāku iet uz skolas pusi.
    Pie skolas mani sagaidīja, kāda meitene, kura laikam zinājā, ka esmu jauniņā.
    "Čau, vai esi Megana?" viņa ļoti sajūsmināta man vaicāja.
    "Jā... Čau. Kā tevi sauc?" es aiz pieklājības pajautāju kā viņu sauc.
    "Mani sauc Elena." viņa atbildēja un turpināja pirms es kaut ko varēju pateikt "Man teica, ka man tev jāparāda skola un jāpastāsta par to, starp citu mēs esam klasesbiedrenes." viņa visu pateica tik ātri, ka es visam nespēju izsekot līdzi. Es tikai nepatiesi smaidīju.
   "Dosimies, skola ir liela un līdz stundai vēl 20 minūtes." viņa pateica.
    Mēs iegājām iekšā. Viņa man parādīja visu skolu un pastāstīja par to. Es nezināju, ka tik daudz var viskaut kas notikt ar vienu ēku. Kad līdz stundai bija atlikušas 5 minūtes, Elena mani aizveda uz pirmo stundu. Tā bija
matemātika. Es esmu diez gan gudra un man vienmēr ir bijušas labas atzīmes, un es arī zinu visu mācību vielu no galvas tā, kā stunda man nesagādāja nekādas problēmas. Stundā es jutu ka kāds visu laiku skatās uz mani. Es arī paskatījos uz šo cilvēku, tas bija tas izskatīgais čalis. Šoreiz mūsu acis nekļuva sarkanas, kāpēc tā notika pirms tam, man nav ne jausmas, bet es pēc stundas viņam pajautāšu.
   "Es ievēroju, ka tu skaties uz Džeiku." kāda pazīstama balss no blakus sola man teica.
   "Jā, kas viņš īsti ir?" es jautāju un pagriezos pret Elenu.
   " Viņš ir Džeks Raiens Mērfijs, vispopulārākais puisis skolā." Elena man nočukstēja.
   Es pagriezos pret Džeiku, nedaudz nopētīju un pievērsos stundai.
   "Mums vaig parunāt!" pēc stundas es piegāju pie viņa un teicu.
   "Tieši manas domas, bet ne šeit." viņš teica un stipri aplicis savu plaukstu ap manu roku, sāka mani vilkt uz kādu tumšu gaiteni un pa to uz priekšu uz kādu nelielu telpu.
   Iegājuši tajā, viņš ieslēdza telpā gaismu. Tā bija jauka, bet varēja saprast, ka to iekārtojis puisis.
    " Tā tad, tu esi vampīrs?" zemā balsī man jautāja puisis.
    "Kā tu...ko, kā?" es nedaudz stostijos. "Tu arī esi vampīrs?" es klusi pajautāju.
    "Neuztraucies, es arī esmu vampīrs." viņš atbildēja "Vai tu vispār zini, kas notiek, kad divi vampīri pirmo reizi saskatās?"
    "Nē, es pirmo reizi satieku vēl kādu vampīru un man ir ļoti daudz jautājumi." es viņam teicu.
   "Tu tak atceries, kas notika ar mums, kad mēs saskatījāmies?" viņš man jautāja un piegāja pie kāda aizslēgta skapja un atslēdza to.
   "Jā, mūsu acis kļuva sarkanas. Bet vai tagad es varu uzdot savus jautāju..." es iesāku, bet Džeiks mani pārtrauca.
   "Jā, bet no sākuma iedzer šo." pateicis to, viņš no skapja izņēma divas glāzītes un ielēja tajās asinis ko tiko izņēma no somas. Asinis bija plastmasa iesaiņojumā kā slimnīcas.
   Es iedzēru un Džeiks arī iedzēra. Es sajutos kā no jauna piedzimusi. Asinis man dod spēku.
    "Asinis es sen nebiju dzērusi, jo no cilvēkiem sūkt es nevēlos, jo es viņus nogalinu." es teicu.
    "Tiešām, tad tev jāturas ar mani, jo es arī nesūcu no cilvēkiem. Es pērku no drauga kurš strādā slimnīcā." viņš teica un ielēja glāzē asinis.
   "Tad tagad mani jautājumi. Kā tu kļuvi par vampīru un kā es varēju kļūt par vampīru? Vai ir vēl citi vampīri šajā skolā vai pilsētā?..." es turpināju viņu apbērt ar dažādiem jautājumiem , bet divi pirmie bija svarīgākie un uz tiem viņš arī atbildēja.
   "Mani vecāki ir vampīri un tā arī es kļuvu. Tas ir iedzimts. Tad vainu tavs tēvs vai māte ir vampīrs vai abi ir vampīri... Šajā skolā nav citu vampīru, bet pilsētā daži ir, bet labāk nepinies ar viņiem, jo viņi sūc asinis no cilvēkiem. Es biju vienīgais kas nesūca no cilvēkiem, bet tagad esi arī tu." viņš nobēra vārdus kā pupas.
  " Skaidrs, bet mans tēvs nav vampīrs un māti es nēesmu satikusi jau ļoti ilgi, bet visdrīzāk, ka viņa ir, jo tēvs no manis neko tādu neslēptu."es domīgi atbildēju.
  Es izdzēru glāzi ar siltām asinīm un atdevu to tieši viņam rokās. Mēs runājot par to ko visus šos gadus esam piedzīvojuši, aizgājām līdz vēstures kabinetam un iegājām tajā pirms zvans bija noskanējis. Visas stundas pagājā ātri, pat nepamanīju, kad visi jau dodas uz izeju lai brauktu vai ietu uz mājām vai kur citur. Es tikmēr vēl krāmēju mantas somā un sajutu, ka kāds skatās tieši man virsū. Es pagriezos un tas bija Džeiks. Viņš gaidīja kamēr es sakrāmēšos. Mēs reizē devāmies uz mašīnām. Pa ceļam apmainījāmies ar telefona numuriem. Mēs nonācām pie manas mašīnās. Abi atvadījāmies viens no otra un es iesēdos mašīnā, kamēr Džeiks gāja pāri ielai uz savu mašīnu. Aizbraukusi mājās es īsti tā neko nedarīju, tikai paskatījos televizoru un pasēdēju sociālajos tīklos. Tad jau bija pienācis vakars un es gāju uz savu istabu. Es iegāju dušā un saģerbos pidžamā. Ieslēdzu datoru un skatījos "Netflix".