The Truth

3.

Šodien es uz skolu braucu ar savu moci. Jau atkal visu acis tika pievērstas man. Es šodien biju uzvilkusi modernu kleitiņu, ne par īsu, ne par garu man kleita bija. Nokāpjot no moča, es ieraudzīju Džeiku un devos taisnā ceļā pie viņa, lai pastāstītu, kas no rīta notika.
   "Čau, Džeik!" es teicu.
"Čau, Megan!" viņš teica un pagāja nostāk no draugiem, lai aprunātos.
  "Nu, ko teiksi?" viņš man jautāja.
  " Es šodien piecēlos agri un devos rīta skrējienā, un skrienot es satiku Salvatoru brāļus." es turpināju, " Viņi nav slikti un man no viņiem nav jāizvairās. Deimons pat ir ļoti foršs un Stefans izskatās ļoti nopietns, bet arī foršs."
  " Ko? Kāpēc tu runāji ar viņiem?" viņš izbrīnīts teica.
"Es sākumā bēgu no viņiem, bet tad viņi mani panāca un sāka ar mani runāt."
  " Ok, vai viņi tev nodarīja pāri?" viņš norūpējies man vaicāja.
"Nē, es pat ar Deimonu jokoju." es pateicu, bet tad atcerējos, ka viens no viņiem man saspieda ļoti cieši roku. Vēl jo projām sāp.
  "Tas labi! Kamēr ejam uz pirmo stundu, tu varētu visu sīki un smalki izstāstīt." viņš teica un mēs sākām iet uz skolas pusi.

- Džeika skatpunkts -

   Es biju diezgan norūpējies par Meganu, jo viņa man nozīmē daudz un tomēr tie bija Salvatoru brāļi. Megana man daudz nozīmē, bet ne jau tā, ka viņa man patīk kā vairāk nekā draugs. Man viņa patīk
kā... labākā draudzene. Bet es nezinu vai viņa domā tā pat kā es. Varbūt viņa domā, ka esam vienkārši draugi, bet man viņa nozīmē vairāk. Mēs jau bijām  pie ķīmijas kabineta un devāmies iekšā. Ķīmijas stundā es vēroju viņu, man šķiet, ka pēc Salvatoru brāļu satikšanas viņa ir kļuvusi priecīgāka. Visu laiku smaidīga.

  - Meganas skatpunkts -

    Es biju ļoti priecīga un visu laiku manā sejā bija redzams smaids. Man bija aizdomas, ka Džeiks skatās uz mani, bet par aizdomām es nepārliecinājos.
    Pusdienu starpbrīdī meitene vārdā Sierra paziņoja, ka sestdien viņa rīko ballīti. Es noteikti iešu, bet viss var atgadīties, jo šodien ir otrdiena. Vēl trīs dienas!
   Džeiks pienāca pie manis no mugurpuses, viņš gribēja mani nobiedēt, bet es jutu viņu un pagriezos. Viņš ļoti pārsteigts jautāja "Tu sajuti mani? Starpcitu tu iesi uz ballīti?"
   "Domāju, ka jā, Iešu!" es atbildēju.
   "Man pēc tevis aizbraukt?" viņš smaidīdams teica.
  "Jā." es pateicu un gāju jau uz nākošo stundu, atstājot viņu stāvam pie galdiņa.
   Stundā viņš atkal visu laiku skatījās uz mani.
"Vai es viņam patīku?" es jautāju sev.
"Diez vai, bet es viņam pateikšu, ka uztveru viņu kā manu labāko draugu."
   Stundas beidzās un es devos mājās. Pa ceļam es redzēju saulrietu. Saulriets izkrāsoja debesis oraņdžīgsarkanās krāsās. Es piebraucu pie lieliem vārtiem un tie atvērās. Es braucu tālāk pa aleju. Alejas galā bija redzama liela māja. Blakus mājai bija redzama garāža, kurā es iebraucu un atstāju savu moci. Es devos iekšā mājā.
  "Mājas, mīļās mājas!" es teicu skaļi un aizgāju uz virtuvi. Pa virtuvi rosījās daži pavāri. Viens no viņiem man iedeva bļodu ar maniem mīļākajiem augļiem - persikiem. Uzgāju augšā uz savu istabu. Sāku skatīties "Netflix" un uzliku kaut kādu filmu. Es paņēmu no skapīša asiņu iepakojumu un izdzēru to.
Tagad es asinis pērku no Džeika un man vienmēr stāv skapītī kāds iepakojums. Izdzērusi to es apgūlos gultā un skatījos filmu, ik pa brītiņam noēdu vēl kādu persiku. Filmas vidū pie manas istabas durvīm sāka kāds klauvēt.
   "Jā, ko vaig? Es skatos filmu!" es dusmīga teicu, lai arī kurš tur būtu, viņš tomēr pārtrauca filmas skatīšanos.
   "Jaunkundz, pie jums ir atnācis ciemiņš." kāda no kalponēm teica.
   "Oky, es tūlīt noiešu lejā." es pateicu un smagi nopūtos. Pēc dažām minūtēm es biju gatava.  Dienvidu gaiteņa galā bija mana istaba es izgāju ārā no istabas un gāju pa Dienvidu gaiteni uz priekšu līdz Dienvidu kāpnēm, lai kāptu lejā. Ziemeļu gaiteņa galā bija mana tēva istaba un Ziemeļu kāpnes bija viņu kāpnes, man bija dienvidu. Es lēnām kāpu lejā un tur kāpņu galā stāvēja Džeiks. Es sāku skriet lejā pa kāpnēm un apskāvu viņu.
  "Tu neteici, ka atbrauksi!" es priecīga teicu, jo tagad man tiešām gribējās ar kādu parunāties un paskatīties kādu filmu, jo man bija vientuļi.
  "Vispirms, čau!" viņš teica.
  "Čau!" es iesmējos un priecīga jautāju, "Vai iesim uz manu istabu?"
    "Jā,labi."
Mēs abi uzkāpām augšā pa kāpnēm un iegājām manā istabā. Mana istaba bija liela un tā bija sadalīta vēl 4 istabās. Pirmajā istabā kurā mēs iegājām bija liels, ērts dīvāns un pretī tam liels televizors. otrā istabā atradās mana gulta uz kuras stāvēja dators. Istabā vēl bija daži skapji. Guļamistabai vienā pusē bija durvis uz lielu vannasistabu un otrā pusē bija durvis uz manu lielo drēbju skapi.Tā bija kā istaba kurā es ieeju un ap katru sienu ir skapis ar drēbēm. Dažas skapja daļas bija atvērtas un varēja redzēt manas drēbes un aksesuārus.
   "Mums ir jāparunā par "mums"! " es ierosināju.
   " Es arī tā domāju, jo tu man patīc kā labākā draudzene un vienīgā patiesā draudzene. Jā, man nav patiesu draugu, jo viņi ar mani draudzējas tikai tāpēc, ka esmu populārs skolā." viņš teica.
  "Tiešām!" es viņu apskāvu un viņš atbildēja manam apskāvienam, "Tu man arī patīc kā labākais draugs!" es atbildēju ar atbildi ko viņš tik ļoti gaidīja. Mēs atkal apskāvāmies.
  "Skatāmies kādu filmu?" es teicu.
  "Jā! Kādu tu gribi?" viņš jautāja.
  "Uzslēdz... "The Blind side" , kamēr es aizeju pēc saldējuma.   
  Es atnesu zemeņu un šokolādes saldējumu un Džeiks jau bija uzslēdzis filmu. Mēs skatījāmies filmu un skaļi apspriedāmies gan par to, gan arī par dzīvi. Bija jau diezgan vēls, kad filma beidzās. Džeikam bija jādodas mājās. Es pavadīju viņu līdz durvīm un mēs uz atvadām apskāvāmies. Es noskatījos kā viņš aizbrauc. Aiztaisīju durvis un biju jau gatava iet uz istabu, kad no Ziemeļ kāpnēm kāpa lejā mans tēvs.
   " Tavs draugs? Man būtu jāuztraucas?" viņš norūpējies vaicāja.
  "Jā... mans labākais draugs! Nav jāuztraucas, viņš arī ir vampīrs." es atbildēju.
  "Skaidrs, tikai uzmanies!Es uztraucos." viņš pateica un kāpa augšā uz savu istabu. Es uzkāpu uz savu istabu.