The Truth

6.

Pagāja nedēļa, bet es vēl projām nerunāju ar Džeiku. Es vairs nevarēju ilgāk dusmoties uz viņu. Man viņš ļoti pietrūka. Džeiks man ir kā brālis, kura man nekad nav bijis. Es pēc skolas gulēju gultā un domāju par Džeiku un tad iezvanījās mans telefons. Zvanītājs bija Džeiks. Viņš man katru dienu zvanīja, bet es ignorēju. Šoreiz es pacēlu.
   "Nu, ko gribi?" es teicu.
   " Gribu atvainoties par to, ka tevi pazemoju, piedod." Džeiks atvainojās.
    "Labi, es tev piedodu, bet vairāk tā nedari!"
    " Okey." Džeiks teica un iesāka jau runāt par citu tēmu " Uzaicinu tevi un tavu tēvu uz vakariņām pie manis. Vai atbrauksiet šodien?"
    " Es domāju, ka jā." es atbildēju.
    " Labi, tad es jūs gaidīšu ap 19.00." viņš teica un nolika klausuli.
    Es nedaudz pavārtījos pa gultu un gāju lejā sameklēt tēvu. Tēvs sēdēja savā krēslā un skatījās televizoru. Es piegāju pie viņa un izstāstīju par to kur ēdīsim vakariņas. Tēvs bija priecīgs, ka ēdīsim kaut kur citur vakariņas, jo mājās jau bija apnicis ēst.
    Es uzgāju augšā, uz savu istabu un sameklēju tērpu vakaram. Man atnāca īsziņa no Džeika. Tajā bija rakstīta adrese kur viņš dzīvo. Viņš dzīvoja ar māti un tēvu lielā mājā netālu no skolas. Vakars pienāca ātri un es jau biju gatava un gāju lejā. Es biju uzvilkusi kleitu ar melnām augstpapēžu kurpēm. Es ieraudzīju tēvu, viņš bija uzvilcis džinsus ar baltu kreklu. Pirms mēs devāmies uz mašīnu, es uzvilku melnu ādas jaciņu. Iekāpām mašīnā un devāmies ceļā. Mēs jau piecas minūtes braucām. Mašīnā skanēja mūzika, bet tad tēvs pagrieza klusāk, lai varētu parunāt.
   "Megan, mums ir jāpārvācas uz mazāku māju un tuvāk pilsētas centram." viņs teica.
  "Oky, kad?" es jautāju tēvam. Es nebiju pret pārvākšanos, jo tagad kad dzīvojam ārpus pilsētas ir ilgi jābrauc uz pilsētu un pavadīt mašīnā pus stundu tur un atpakaļ ir grūti, tāpēc es biju priecīga par to.
   "Labi, tas ir jāizdara nākošā mēneša laikā un mums vairs nebūs kalpotāju." tēvs pateica.
   Es biju priecīga, ka tik ātri to visu izdarīsim, es nebēdājos par to, ka tagad mums nebūs kalpotāju jo man viņi nebija vaidzīgi. Tīrīt es pati arī varu un ēst gatavot arī. Tēvs arī bija kļuvis priecīgāks kad mēs šo bijām izrunājuši. Tikai viņš vēl nebija atradis māju, kurā mēs dzīvosim.
   Mēs braucām pa ielu kurā atradās Džeika māja un atraduši viņa māju piebraucām pie tās un es ieraudzīju ka blakus māju pārdod. Es pateicu tēvam un viņš teica, ka varam apskatīt šo māju un padomāt.
   Mēs piegājām pie Džeika mājas durvīm un pieklauvējām. Tās atvēra Džeika māte un aicināja mūs iekšā.