MANĪ

Līgavainis

Nekad. NEKAD nebūtu iedomājusies, ka piedzīvošu TĀĀĀDU vilšanos.

Jā, viss bija skaidrs. Bērnība lai paliek pagātnē. Vecākiem pašiem šī doma nepatika, bet māte solīja pacensties un atrast piemērotu partneri.Klosteris šo septiņu gadu laikā kļuva ļoti mīļš un abate Terēze bija ideāla skolotāja. Tieši tur Liesma apmierināja savu ziņkāri un apguva arī zināšanas, kuras bija paredzētas tikai topošajiem mācītājiem un tempļu bīskapiem. Lai paliktu tajā miera ostā visu mūžu un kalpot spēkam, kuram viņa pat īsti netic? Nē, tā būtu melošana sev un citiem.

Lai gan.....Pie visiem tumšajiem caurumiem pazemes dzīlēs!

Kāda gan atšķirība? Kalpot kaut kam kuram netici vai kļūt par sievu kādam kuru nekad nemīlēsi? Būs cieņa un pārējais, bet tomēr? Vismaz pienākums būs izpildīts.

Arī attiecībā pret šo templi, kura sienu gleznojumu dēļ viņa septiņus gadus pavadīja klosterī. Nekas nebija mainījies. Tās joprojām rotāja neglīti dēmoni, kuri vārīja, dūra uz mietiem vai rāva ādu nost visiem grēciniekiem. Šur tur kāds tika arī dedzināts dzīvs vai spīdzināts kaut kādā citā manierē.

Liesma klusi iesmējās.

Dēmoni nebija neglīti. Viņa vienu savā dzīvē bija redzējusi. Nebija jau arī grūti viņus atšķirt no mirstīgajiem. Viņi bija skaisti un vienmēr ar kādu fizisku atšķirību. Toreiz viņa bija pavisam maziņa, bet atcerējās. Kā viņa vēl saprata, ka tas ir dēmons- vecāku un apkārt esošo reakciju viņam ejot garām un pazūdot templī. Lai cik dīvaini tas skanētu, bet dēmoniem  tika noturēti dievkalpojumi. Tas bija absolūts mīts, ka viņiem viss svēts bija nāvējošs. Kaitēja  vai nodarīja cita veida bojājumus.

Klosterī pavadītais laiks un bagātīgā bibliotēka nodrošināja Liesmu ar visu vajadzīgo informāciju, kura viņai nebija jāzin. Abate Terēze aizpildīja pārējās tukšās vietas. Reizēm viņa pabrīnījās no kurienes abatei tik daudz zināšanu. Nemaz neņemot vērā faktu, ka viņa šo gadu laikā pat nenovecoja. Varbūt abate pati bija dēmons? Iespējams dēmona bērns? Tas gan notika ļoti reti, bet reizēm no cilvēka un kritušā eņģeļa savienības varēja dzimt pusdēmons vai "melu eņģelis" kā tempļos viņus noraksturoja.

Bija arī daži nostāsti par cilvēkiem ar dēmonu spējām. Viņi parasti piedzimstot tādi un no viņiem baidījās jebkurš. Visbīstamākā būtne kādā vien eksistē uz zemes virsmas.

Vienīgā būtne, kura esot nemirstīga.

-Liesma,- mātes maigā, mīļuma pilnā balss atgrieza meiteni realitātē.

Viņas saskatījās un Liesma nopūtās.

-Es centīšos būt laba meita,-

Abas sāka iet uz tempļa izejas pusi. Ejot ārā meitene pēdējo reizi nopētīja ķeburainos zīmējumus, kuri daudzi sauca par šedevriem. Nu un, ka attēls saprotams, bet melu pilns.

- Viņš ieradīsies aptuveni pēc nedēļas. Centos arī sameklēt tev daudz maz izskatīgu līgavaini. Esot mazliet garāks par tevi, ļoti labu fizisko uzbūvi, gaišiem matiem un mazliet tumšāku ādu. Tikai trīs gadus vecāks un vēlas ļoti izglītotu sievu,- māte atkārtoja svētā tēva vārdus. Šajā zemē jebkura savienība tika kārtota  caur templi.

- Tad kurš izlēma? Tu vai tas pasaku mīlis?-

-Liesma, savaldies! Savu viedokli vari izpaust mājās nevis uz ielas kur jebkurš var dzirdēt un nosūdzēt!- sieviete aši noskaldīja. Ar to pietika un Liesma apklusa. Māte bija vismīļākā sieviete uz pasaules, bet no viņas baidījās visi. Aiz labsirdīgās sejas slēpās diezgan spēcīgs un salīdzinoši ļauns cilvēks. Tai pat laikā nekad netika darīts pāri tiem, kuri to nebija pelnījuši. Vainīgie saņēma pēc nopelniem.

- Tēvs arī aizliedza taupīt naudu dodoties auduma iegādē. Mums vajag pašu skaistāko kleitu kādu.....- skaļš, apjukuma un panikas pilns kliedziens izlauzās no viņas mutes. Liesma tika pastumta malā ar ļoti lielu spēku un atdūrās ar kreiso plecu pret vienas mājas sienu ielas malā.

Tas sāpēja. Ļoti sāpēja. Sakodusi zobus, skatiens tika pārlaists pār ieliņu.

-TU PRETEKLI TĀDS! SKATIES KUR DZEN SAVU ZIRGU! IZDZIMUMS!- tika atmesta visa labā audzināšana un dusmām ļauta vaļa. Viņa tikai sasita plecu, bet mamma varēja arī pakļūt zem zirga pakaviem un izlaist garu! Jātnieks tāpat atradās pietiekošā attālumā lai nedzirdētu šo apvainojumu lavīnu.

Notika pretējais.

Zirgs tika apstādināts. Jātnieks nokāpa no tā un uzņēma kursu tieši Liesmas un viņas mātes virzienā.

Meitene krampjaini norija siekalas.

Tas nozīmēja tikai vienu.....