Pašai mājās risinot problēmas,uzrodas vēlviena. Teiksim tā,ka tu atradies nepareizajā vietā un nepareizajā laikā,kad tiki ierauta šajā bīstamajā spēlē. Diezgan neveiksmīga sagadīšanās,bet vai ir vērts no tā bēgt un slēpties? Diezvai tā ir laba doma,ja tev blakus ir kāds,kas to visu ir radījis un cenšas kaut kā vērst par labu. Citā ziņā - tu esi lielās briesmās. Ir tikai viens jautājums - Vai tu šim svešiniekam,ko satiksi,vari uzticēties? Vai palīdzēsi viņam,kad pati mēģini pat no savām problēmām tikt prom? Esi gatava atvērties viņam un pat kļūt par draugiem? Atbilde jau ir acu priekšā,tikai ir jāieskatās vērīgi,lai to saskatītu. Lai tik spēle sākas.

Viss bija nevainojami,bet kā ir tagad? Turpinājums no pirmās sērijas - (Rain) Lietus | Jeon Jungkook FF | Vai viss būs tā,kā agrāk? Vai man būs lemts ar viņu atkal satikties? Tad laiks to uzzināt.

Jungkook ft. BTS (Korejiešu popmūzikas puišu grupa) Mīlestība no pirmā acu skatiena starp dziedātāju un fani,kas izvērtās kaislīgā mīlas stāstā. Jungkooks - 19.gadus vecs. Izskatīgs. Simpātisks. Piemīlīgs (Tā arī ir). Labi dejo, dzied, repo un ir vienkārši perfekts,taču viņam bail no meitenēm,bet,tad viņš satika Y/N (tevi). Tas mainīja viņu dzīvi.

Kas gan var sanākt starp parastu meiteni,kura zaudējusi savu ģimeni un algotu slepkavu,kuram nav ne emociju,ne jūtu? Ieraujot tevi vētru bīstamā piedzīvojumā,iepazīstieties ar Bangtan boys un jo it īpaši - Jeon Jungkooku, visneiejūtīgāko no visiem. Vai viņš spēs mainīties,kad satiks tevi? (Citu zināšanai, esmu pārmainījusi nosaukumu,no "Kliedziens naktī" uz "Escape")

Darba attiecības vai tomēr kaut kas vairāk?

"Tu esi briesmonis" - Es atkāpos no viņa arvien tālāk un tālāk. "Nē,tu nesaproti..." - Viņš mēģināja man paskaidrot. "Nenāc man klāt!" - Es kliedzu uz viņu un pirms es paspēju,ko apjēgt..... Vampīri eksistē ¿¿ (NEPABEIGTS)

Viņa acis vienmēr vēro tevi. Tās seko visur,lai arī to nevar pamanīt. Tu pati viņu neredzi,bet tu jūti viņu sev apkārt,pašai to neapjaušot. Ir sajūta,ka katru reizi,kad iekļūsti kādās nepatikšanās,tevi kāds izglābj,bet tu nezini kas. Vai tu uzzināsi,kas tas ir,ko jūti sev apkārt? Varbūt,ka tas mainīsies.

"Ņem manu roku. Es palīdzēšu," zema un enģeliska balss ierunājās,kad kāds notupās uz leju un pacēlusi galvu,es sastapos aci pret aci ar manu simpātiju,kurš nekad nebija mani uzrunājis. Kāpēc lai tagad būtu savādāk? "Elizabet?" mans vārds izskanēja no viņa lūpām,liekot man izplest acis no šoka un es pavēru savu muti vaļā,lai ko teiktu,taču viņa smaids man nodzēsa vārdus. "Es nekožu,dumiķīt," pasmīnējis,viņš aizvien turēja man priekšā roku,bet es nevarēju neko izdarīt un tikai blenzt viņam virsū. Tas laikam viņu nokaitināja,jo viņš saņēma manas rokas un uzrāva mani augšā,liekot man atspiesties pret viņu un mūsu tuvums lika man pārsarkt līdz nāvei. Pētījis mani,nemaz nelaižot uzreiz mani vaļā,mums aiz muguras atskanēja balsis,kas bija no viņa draugiem un mirklis pazuda vienā acumirklī. Tad arī sākās mani meklējumi.

"Bet tēti,man nevajag apsargu!" es biju dusmīga,stāvot sakrustodama rokas,skatoties uz viņu sēžam pie sava darba galda. Viņš uztaisīja nopietnu acu skatienu. "Vajag gan un tieši šodien tu viņu jau satiksi. Kā nekā tu esi mana meita. Labi zini,ka mans darbs ir bīstams." Es sakniebu lūpas dusmās. "Tu esi aģents. Kas tur bīstams?" Viņš tikai smagi nopūtās,saņemdams rokās savu galvu,kad pēctam atlaidās krēslā un deva man atkal skatienu,bet šoreiz es tam nevarēju pretoties. "Man ir ienaidnieki,tāpēc beidzam šo strīdu. Tavam apsargam jau jābūt drīz šeit," to pateicis,viņam iezvanījās digitālais pulkstenis,kas norādīja pašu sliktāko,kad viņa lūpas pacēlās uz augšu,parādot smaidu un pacēlis galvu,lai uzlūkotu mani,es jau sapratu. Apsargs bija ieradies.

"Nu, nu, nu," dzirdējusi zemu balsi sev aiz muguras ar ķircinošu toni, es varēju tikai pagriezt galvu uz viņa pusi, lai sastaptu ar viņu acu skatienu, no kura parasti izvairījos. "Kas?" mana balss bija klusa. Viņš lēni pasmaidīja. "Saproti, ka šeit tu piederi tikai man? No brīža, kad ielauzies manā mājā?" Es varēju tikai nomirkšķināt acis. "Tu man draudi?" Pasmējies par manu jautājumu, it kā būtu dzirdējis labāko joku, es jutu viņa acis pārslīdam pāri manam ķermenim. "Oh no, dārgā. Tas ir solījums."