Grāmata būs par meiteni, kura pārvācas. Viņas dzīvē ieplūst viss jaunais- skola, vide, māja, cilvēki. Protams, bez ienaidniekiem Šeilija arī neiztiek. Bet vistiprāk viņa neieredz Liamu- stilīgo un populāro puisi. Viss mainās, kad viņš sāk pastāvīgi uzturēties viņas mājā. Kāpēc? Lasām! :) P.S. ai, ai, ai! Šitais ir daudz jālabo...

Leģenda vēsta par būtni, kuras sirds sitās tāpat kā citiem, tomēr tā bija auksta un nepazina žēlastību. Viņas skaistums apbūra ikkatru, kurš gadījās ceļā, tomēr šis skaistums bija vien māns. Cilvēki nokļuva viņas lamatās. Viņa izsūca cilvēku dvēseles līdz pēdejam pilienam un tad atlaida šos dzīvos miroņus, lai tie ceļotu pa pasauli, kā pierādījums viņas varai. Cilvēki no viņas bijās vairāk nekā no nāves. Par viņu mēdza sacīt "šausmīgākais skaistais radījums". Apdāvinātie mēdza sevi galināt, lai tikai izvairītos no viņas briesmīgās spējas. Viņu sauc par "nolādēto". P.S. - Stāsts tika rakstīts 2 gadus atpakaļ, šobrīd es to laboju :)

Kad 150. pilnmēness uzausīs dzims meitene, kurai mati kā sniegs un skaistums kā eņģelim. Bērna sirds piederēs mēnesim, bet dvēsele cilvēkam, viņā iekšā būs liels spēks un vara, kas nesīs dzīvību un nāvi. Un kad sitīs īstā stunda, bailes un iznīcība būs klāt. Un tad piedzimu es.

"What the hell?" I took a step closer to the mirror, staring at my reflection in disbelief. The person looking back was still me, but at the same time it wasn't. I had the same thick, dark, curly hair. The same hazel eyes. The same olive skin with a light dusting of freckles (ugh) scattered across the bridge of my nose. But my curls were now streaked with highlights. And not the subtle, golden-brown ones that sometimes appeared during the summer. No, these were an aggressive, dazzling blond that went from the roots of my hair all the way to the tips. It looked like I had spent a full day getting my hair done in some upscale salon. Never mind that I had never set foot in such a place since the day I was born. My eyes appeared somehow wider and more luminous. The colour brighter, my eyelashes darker up against them. And, when I looked closely, my pupils seemed to be slitted almost like a cat. I looked down at my body. My skinny arms-which had always refused to gain any definition no matter how hard I exercised-were lined with flat, wiry muscles. My bony shoulders were now curved and smooth. My scrawny legs were toned like a dancer. I reached down and lifted my shirt, revealing two subtle lines running vertically down my perfectly flat stomach, hinting at the rock-hard abs underneath. My whole body was rippling with strength. Like liquid steel.