Mani sauc Ketrīna Stomokeja . Man ir 17 gadi. Man ir 1bralis . Kuru vārdu zināsiet stāstā. Protams man ir mīloša mamma Linda Stomokeja un tēvs Kārlis Stomokejs. Mani vecāki apprecējās kad es ar brāli vēl nebijām piedzimuši. Kā redzat man ir arī sapņi kurus vēlos piepildīt. Bet šijā stāsta nebūs pa sapņiem stāstīts bet par likteni kas notiks ar Ketrīnu. aaa un pa visam aizmirsu un viņas dvīņu brāli, jā nepārklausījies, dvīņu. 😜

Kādu dienu viņas vecāki viņai paziņoja, ka viņai ar ģimeni ir jāpārvācas uz Angliju, jo viņas vecāki tur atraduši jaunu darbu. Viņai bija smagi šķirties no draugiem, bet viņa to izdarīja.

Aiz augstākajiem kalniem, kas skrāpē mākoņu vēderus, padarot saulrietu sarkanu, debešķīgu ūdenskritumu un pasakainu gaisa dārzu ieskauts, stāv nesatricināms Zvaigžņu tilts uz pasauli, kur dzīvo cilvēku ēnas, kad gaisma vairs nespīd. Jau šķietami veselu mūžību tas rāmi šķir abas pasaules, tomēr harmonijas šūpuļa balsti ir sākuši plaisāt zem Roksanas soļiem. Un nu, vai tilts sabruks, kad viņa tam pāri vedīs savu asiņaino armiju, vai viņa stāsies par tilta balstu pati, atrodot sevī piedošanu pasaulei, kas viņu nepieņēma. Kam drīkst ticēt, kad no tevis ir atkarīgi uzreiz divu pasauļu likteņi, bet tu nepiederi nevienai no tām un vienlaikus esi daļa no abām? Vai drīkst izlikties neredzam realitāti, dēļ spēcīgām jūtām?Vai tiešām tūkstošiem dzīvību ir vērtīgākas kā viena? Sens pareģojums vēsta, ka tad, kad trusis atdos dzīvību par melnu lapsu ar deviņām astēm, asiņaina saule ausīs pār tiltu, un jaunā karaliene tad lies savas dusmas pār cilvēku grēkiem. Ir tikai viens bet. Roksana ir apsolītā līgava. Vai slepens kontrakts izrādīsies spēcīgāks par senu pareģojumu?