mopsits
Tā bija mana dvēsele, kas kalta no dzelzs. Tās bija manas asinis, kurās plūda spēks, un tā bija mana nākotne, kas jau tika uzrakstīta ar tinti uz vistīrākā papīra. Man tā bija jāpieņem, jo savādāk nevarēja. Tā biju es, kas sāpināja daudzus cilvēkus, kura iesēja šo mieru starp diviem naidniekiem. Un cietu tikai un vienīgi es.
Es kritu, lai sāktu lidot...
tā bija parasta leģenda, ko vecmamma man stāstija pirms miega, un tā pārtapa realitāte