Leģenda vēsta par būtni, kuras sirds sitās tāpat kā citiem, tomēr tā bija auksta un nepazina žēlastību. Viņas skaistums apbūra ikkatru, kurš gadījās ceļā, tomēr šis skaistums bija vien māns. Cilvēki nokļuva viņas lamatās. Viņa izsūca cilvēku dvēseles līdz pēdejam pilienam un tad atlaida šos dzīvos miroņus, lai tie ceļotu pa pasauli, kā pierādījums viņas varai. Cilvēki no viņas bijās vairāk nekā no nāves. Par viņu mēdza sacīt "šausmīgākais skaistais radījums". Apdāvinātie mēdza sevi galināt, lai tikai izvairītos no viņas briesmīgās spējas. Viņu sauc par "nolādēto". P.S. - Stāsts tika rakstīts 2 gadus atpakaļ, šobrīd es to laboju :)

Šeit ir kāds nodevējs kāds ko nevar pārspēt. Pat saliekot visas mūsu spējas kopā mēs neesam tik stipri kā tā būtne. Bet ir tikai viens jautājums. Kas ir tas nodevējs? Vilks? Kaķis? Vampīrs? Nāra? Feja?Vai vienkārši cilvēks kas visu zin par mums?

Mani sauc Ketrīna Stomokeja . Man ir 17 gadi. Man ir 1bralis . Kuru vārdu zināsiet stāstā. Protams man ir mīloša mamma Linda Stomokeja un tēvs Kārlis Stomokejs. Mani vecāki apprecējās kad es ar brāli vēl nebijām piedzimuši. Kā redzat man ir arī sapņi kurus vēlos piepildīt. Bet šijā stāsta nebūs pa sapņiem stāstīts bet par likteni kas notiks ar Ketrīnu. aaa un pa visam aizmirsu un viņas dvīņu brāli, jā nepārklausījies, dvīņu. 😜