Ļaujiet man jūs iepazīstināt ar diviem pusaudžiem- Patriku un Sofiju, kas ir tik dažādi, bet tomēr vienādi. Abus vieno, kas tāds, par ko paši nenojauš, bet kas? [A/p] Man nepadodas apraksti..

Ir teiciens, ka tas, kas notiek Vegasā, paliek Vegasā.

Kelsija Emīlija Relingtone. Meitene nāk no labas ģimenes, tēvs advokāts un māte dizainere, kas pametusi savu darbu, lai uzaudzinātu meitu. Jau no bērnības Kelsija iepazīst, nu jau popmūziķi Hariju Stailsu. Starp viņiem ir daudz pārpratumu, kas liek Kelsijai puisi ienīst un Harijam mocīties vainas apziņā. Naudas dēļ Kelsija tiek ievietota cietumā, zaudē ģimeni un brīvību. Viss dēļ Harija, bet varbūt tas nebija tā kā izskatās? Atriebība ir viss, ko Kelsija ir domājusi visus šos gadus, tāpēc tiklīdz viņa tiek ārā no cietuma Kelsija nedomājot dodas uz Londonu, kur ir izplānojusi katru savas atriebības soli.

Kas notiktu, ja pasauli sadalītu divās daļās, un vīrieši un sievietes dzīvotu atsevišķi? Ja nu viens par otra eksistenci nemaz nezinātu? Ja nu to nedrīkstētu zināt.. bet kāds to uzzina?

Luiss ar Anabellu satiekas vienā vietā, vienā laikā, vienā dienā, izglābjot viens otram dzīvi...nejaušība vai tomēr nē ?

⚠️[Iesaldēts un netiks turpināts]⚠️ - Mēs vairs nevaram viņus kontrolēt! - Viņi ir neparedzami! - Viņi ir jānogalina! - Nē! Nedrīkst, labāk jāizolē! - Kā? - No sākuma jāsagūsta, tad jāizdzēš atmiņa un jāizolē no ārpasaules! - Tad darām tā! Pēkšņi telpu pārņem skaļa signalizācija. - Viņi ir te! - Jārīkojas nekavējoties! - Ātri, nedrīkst pieļaut, ka viņi ņem virsroku! Mēs vienmēr esam bijuši visgudrākie! Šaurajā telpā sākās nevaldāma rosība, visi gatavojās aizsardzībai. Visi apbruņojās un devās kaujā.

Vasara. Brīvība. Ceļojums pēc ceļojuma. Piedzīvojums pēc piedzīvojuma. Mīlestība un pats galvenais tas viss kopā ar Liamu- vīrieti, kuru viņa mīl tā kā nespēs mīlēt vairs nevienu. Ar vīrieti, no kura viņa ir atkarīga un viegli ievainojama, ja runa iet par viņu, tomēr neglābjami iemīlējusies! Bet viss taču nevar vienmēr būt perfekti un gludi. Diemžēl liktenim būs padomā kāds nežēlīgs pavērsiens, sagraujot abus mīlētājus. Vai tie atradīs ceļu atpakaļ viens pie otra?

"Bet tēti,man nevajag apsargu!" es biju dusmīga,stāvot sakrustodama rokas,skatoties uz viņu sēžam pie sava darba galda. Viņš uztaisīja nopietnu acu skatienu. "Vajag gan un tieši šodien tu viņu jau satiksi. Kā nekā tu esi mana meita. Labi zini,ka mans darbs ir bīstams." Es sakniebu lūpas dusmās. "Tu esi aģents. Kas tur bīstams?" Viņš tikai smagi nopūtās,saņemdams rokās savu galvu,kad pēctam atlaidās krēslā un deva man atkal skatienu,bet šoreiz es tam nevarēju pretoties. "Man ir ienaidnieki,tāpēc beidzam šo strīdu. Tavam apsargam jau jābūt drīz šeit," to pateicis,viņam iezvanījās digitālais pulkstenis,kas norādīja pašu sliktāko,kad viņa lūpas pacēlās uz augšu,parādot smaidu un pacēlis galvu,lai uzlūkotu mani,es jau sapratu. Apsargs bija ieradies.

"Iemīlēties nepareizajā cilvēkā ir viegli, Harij." teicu, mērķējot ieroci puiša galvā. "Bet ko tālāk?"

Leģenda vēsta par būtni, kuras sirds sitās tāpat kā citiem, tomēr tā bija auksta un nepazina žēlastību. Viņas skaistums apbūra ikkatru, kurš gadījās ceļā, tomēr šis skaistums bija vien māns. Cilvēki nokļuva viņas lamatās. Viņa izsūca cilvēku dvēseles līdz pēdejam pilienam un tad atlaida šos dzīvos miroņus, lai tie ceļotu pa pasauli, kā pierādījums viņas varai. Cilvēki no viņas bijās vairāk nekā no nāves. Par viņu mēdza sacīt "šausmīgākais skaistais radījums". Apdāvinātie mēdza sevi galināt, lai tikai izvairītos no viņas briesmīgās spējas. Viņu sauc par "nolādēto". P.S. - Stāsts tika rakstīts 2 gadus atpakaļ, šobrīd es to laboju :)