Juna sprādzienu sagaidīja mājās. Nelikās, ka kaut kas mainītos meitenes ģimenes dzīvē, bet pēc otrā sprādziena izbēg vīruss. Tas skar ne tikai visas Junas paziņas, bet arī pašu meiteni. Rovinavela tajā brīdī atradās mazpilsētā pie draugiem. Bet arī meitenes dzīvi notikušais ietekmē vairāk nekā Rova cerēja. Nevajadzēja ne diennakti, lai Juna zaudētu visu savu ģimeni, un ne trīs diennaktis, lai abas saprastu, ka no laboratorijas izbēgušais vīruss cilvēkus mirušus neatstāj uz ilgu laiku.

"Kopā mūžīgi" tām vajadzētu būt šī stāsta laimīgajām beigām, bet vai tādas vispār pastāv? Varbūt. Bet šīs beigas pavisam nebūs laimīgas... Vampīri. Izdomātas būtnes. Tā jūs domājat... Bet... Tā arī domāja Heilija, līdz viņa satika viņu! Balta, auksta āda. Zeltainas, asins sarkanas acis. Spēks un ātrums. Viņš... Kas to būtu domājis, ka vampīrs spēj mīlēt! Bet kā gan radība bez sirds to spēj?!? Kā tas var būt iespējams? Pirms Heilijas dzīve tika ierauta virpulī, viņa bija parasta vidusskolas karsējmeitene. Heilijai bija puisis, bet meitenes jūtas nebija gana stipras cik Ītanam bija pret viņu. Heilijai bija savs meiteņu squad, perfekta ģimene, viņai bija viss ko vien var vēlēties. Līdz uzradās viņš. Runāja, ka no Aļaskas, tas bija izskaidrojums viņa ādas tonim. Kaut kas Heilijai piesaistīja viņā... Tas bija parasts karsējmeiteņu treniņš apvienots ar basketbola. Te pēkšņi basketbola treneris uzradās kopā ar kādu zēnu. Tas puisis sāka spēlēt basketbolu mūsu skolas komandā un mācīties mūsu skolā! Visas meitenes vai ģība nost no Lūkasa, un arī Heilija nebija izņēmums. Lūkasā, piesaistīja viss, viņš bija perfekts, lai neteiktu vairāk! Ar katru treniņu Heilijas vēlme iepazīt šo zēnu pieauga, bet viņš bija veltījis meitenei vien pāris skatienus. Tas viss mainījās līdz šiem "svešiniekiem" nācās dzīvot vienā numuriņā Ņujorkā, jo adminstrācijā tika pieļauta kļūda un viņiem nācās dzīvot vienā istabiņā! Pēc viena vakara redzētā meitenes dzīve pārvēršas, viņa nespēj noticēt tikko redzētajam. Bet vai ir iespējams kāds laimīgs stāsts starp Heiliju un Lūkasu?... P.S. man starp citu nepatīk "Krēsla"

"Ja vien tu zinātu, cik ilgi es jau vēlos tev to pateikt...-Viņš čukstēja, lēnām pieskaroties manam vaigam..." --- Bea O'Konella. Viens notikums izmainīja pilnībā visu viņas dzīvi. Neaudzinātā un izlutinātā, bagāto vecāku meita. Tāda viņa bija kādreiz, vismaz citi tā domāja. Viņas dzīvē sagriežas ar kājām gaisā. Bea, nu ir visu apceltā, klusā meitene. Viņa vēlas aizmirst pagātnes kļūdas, taču neviens viņai to nelauj. Pēkšņi uzrodas iespēja visu mainīt. Vai Bea to izmantos? OTRĀ GRĀMATA: "Solījums pusnaktī"