Lai lasītu, spied READ ^^^

Dzīves mācība no Talijas Levinsones - ja atpūtas laikā viss ir labi, tad pilnīgi noteikti kaut kas ir nogājis greizi. Neviens neprasīja viņas viedokli, ne uz viena dokumenta nav atrodama piekrišana vai paraksts, taču Gabrielu, vienu no varenākajiem magiem, tas īpaši neinteresēja. Viņš vienkārši uzvēla uz jaunās meitenes pleciem visas savas problēmas un atstāja vienu, kā sakot, :"Nu, ko stāvi? Ej, izvairies no visiem maniem ienaidniekiem, kuri tā vien gaida izdevību, lai tevi pieveiktu, un pamēģini pa ceļam pati sevi nenobeigt!". Un kā jūs pavadījāt vasaru?

Nakts. Pār pilsētu ir nolaidies miega plīvurs, cilvēku apziņa snauduļo... Nu, vismaz vairuma. Ja tu domā, ka miegā esi drošībā, tad tu smagi maldies. Šie cilvēki var IEZAGTIES tavā apziņā, MAINĪT to un PAVĒLĒT tev izdarīt jebko. Un tu NEKO nespēsi mainīt. MORFEJI - tā viņi sevi sauc. No malas viņi liekas gluži parasti un pa lielai daļai tā arī ir. Vairums ir vien pusaudži, kuriem patīk paspēlēties ar tavu apziņu, nenodarot nekādu kaitējumu. Nākamajā rītā tu neko neatcerēsies. Bet ko darīt, ja viens no viņiem ir slepkava?

Kas ir dzīves jēga? To saprot retais. Kā ir to pazaudēt? To saprot vēl retākais. Bet kā ir tad kad tu atkal atgūsti jēgu dzīvot? Vai to vispār kāds ir piedzīvojis. Stefānija ir parasta pusaudze kura zaudē abus vecākus. Tas meitenei ir liels trieciens un tā rezultātā meitene zaudēs jēgu savai dzīvei. Vai viņai izdosies to atgūt? Vai viņa atgūs pati sevi? Vai arī visu dzīvi dzīvos bez jēgas pret to? Bet varbūt mirs. Sitīs stunda, kad kaut kam pienāks beigas. Bet kam? @kumelite Oho, esmu pārsteigta! Man ļoti patīk! @DzidraLuksevica Superīgs stāsts :-) @dancer18211 Tavs stāsts bija apbrīnojams un man ļoti patika, ka tavs stāsts nebija klišeja..... Paldies ar atbalstu :)

Daļēji balstīts uz patiesiem notikumiem.

Melānija Evansa ir parasta vidusskolniece, kas savu dzīvi pavada starp skolu, mājām un darbu. Taču viss mainās, kad viņa tiek norīkota pasniegt privātstundas skolas sliktajam puisim.

Leģenda vēsta par būtni, kuras sirds sitās tāpat kā citiem, tomēr tā bija auksta un nepazina žēlastību. Viņas skaistums apbūra ikkatru, kurš gadījās ceļā, tomēr šis skaistums bija vien māns. Cilvēki nokļuva viņas lamatās. Viņa izsūca cilvēku dvēseles līdz pēdejam pilienam un tad atlaida šos dzīvos miroņus, lai tie ceļotu pa pasauli, kā pierādījums viņas varai. Cilvēki no viņas bijās vairāk nekā no nāves. Par viņu mēdza sacīt "šausmīgākais skaistais radījums". Apdāvinātie mēdza sevi galināt, lai tikai izvairītos no viņas briesmīgās spējas. Viņu sauc par "nolādēto". P.S. - Stāsts tika rakstīts 2 gadus atpakaļ, šobrīd es to laboju :)

Alises dzīve vienmēr ir bijusi vienkārša un bezrūpīga. Meitenei nekad nav vajadzējis strādāt, lai nopelnītu kabatas naudu, vai uztraukties par vakariņām. Vienīgā problēma bija Alises bioloģiskais tēvs, kurš nekādi nelikās mierā un vēlējās, lai abiem ir normālas attiecības. Un tad tieši pirms ilgi gaidītā vasaras brīvlaika, kad meitenei bija simtiem plānu par vasaras piedzīvojumiem ar draugiem, Alises māte paziņo, ka meitene uz trīs mēnešiem dosies uz tēva kruīza kuģi. Strādāt par istabeni. Tas nerādījās par visbriesmīgākajos murgos, un tagad tā bija realitāte.