Rebekai vienmēr ir bijusi simpātija pret Greisonu... vienīgi viņa nekādīgi nevar atzīties tajā.Jau vairākus gadus viņi ir tuvi draugi. Nav jau tā kā viņa ir ļoti kautrīga. Rebeka ir ļoti pašpārliecināta, drosmīga, ambicioza un mērķtiecīga, var pateikt visu sejā, bet ar Greisonu viņas pašpārliecinātība kaut kur izzūd... Un zinot viņu Rebeka domā, ka ja viņa atzīsies viņa zaudēs viņu pilnīgi. Bet varbūt viņa nezin viņu tik labi cik viņa domā? Un tam visam pa vidu ir atbrīvošanās no kafijas atkarības, trakoti ātri braucieni, piedzīvojumi un strādāšana žurnāla redakcijā. Nav grūti, vai ne?

♡♡♡ "Princesīt," viņš pienāca man tuvāk. Sasodītais viņš un sasodītā iesauka. "Nesauc mani tā." Trevors nopūtās, paskatījās uz griestiem un atpakaļ uz mani. "Es neatnācu strīdēties, Eli," viņš centās izklausīties maigi, bet es jutu nelielas dusmas. "Tad tevi šeit neviens netur." Patiešām nezināju, ko es saku. Savu mēli nevaru apturēt. "Mēs varam vienkārši parunāt?" viņš vaicāja, pieliekot vēl soli man klāt. "Kā ar Monu?" "Aizmirsīsim par viņu šoreiz," pienākot man klāt tik tuvu, ka sajutu viņa siltumu, lika man sajust patīkamos drebuļus, kurus sen nebiju sajutusi. "Ko tu man nodari, princesīt?" viņš čukstēja it kā vairāk sev, skatoties man dziļi acīs.