Leģenda vēsta par būtni, kuras sirds sitās tāpat kā citiem, tomēr tā bija auksta un nepazina žēlastību. Viņas skaistums apbūra ikkatru, kurš gadījās ceļā, tomēr šis skaistums bija vien māns. Cilvēki nokļuva viņas lamatās. Viņa izsūca cilvēku dvēseles līdz pēdejam pilienam un tad atlaida šos dzīvos miroņus, lai tie ceļotu pa pasauli, kā pierādījums viņas varai. Cilvēki no viņas bijās vairāk nekā no nāves. Par viņu mēdza sacīt "šausmīgākais skaistais radījums". Apdāvinātie mēdza sevi galināt, lai tikai izvairītos no viņas briesmīgās spējas. Viņu sauc par "nolādēto". P.S. - Stāsts tika rakstīts 2 gadus atpakaļ, šobrīd es to laboju :)

Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā? Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, dēmoniem un lāstiem, baidās no tumsas, zirnekļiem un nekad nevēlētos satikt vilku. Ja kāds teiktu, ka ar to būs saistīta viņas turpmākā dzīve, Loreta labprāt tādu cilvēku aizsūtītu uz psihiatrisko slimnīcu. Un tad pienāk mirklis, kad jāiepazīstas ar realitāti.

Nakts. Pār pilsētu ir nolaidies miega plīvurs, cilvēku apziņa snauduļo... Nu, vismaz vairuma. Ja tu domā, ka miegā esi drošībā, tad tu smagi maldies. Šie cilvēki var IEZAGTIES tavā apziņā, MAINĪT to un PAVĒLĒT tev izdarīt jebko. Un tu NEKO nespēsi mainīt. MORFEJI - tā viņi sevi sauc. No malas viņi liekas gluži parasti un pa lielai daļai tā arī ir. Vairums ir vien pusaudži, kuriem patīk paspēlēties ar tavu apziņu, nenodarot nekādu kaitējumu. Nākamajā rītā tu neko neatcerēsies. Bet ko darīt, ja viens no viņiem ir slepkava?

Dzīves mācība no Talijas Levinsones - ja atpūtas laikā viss ir labi, tad pilnīgi noteikti kaut kas ir nogājis greizi. Neviens neprasīja viņas viedokli, ne uz viena dokumenta nav atrodama piekrišana vai paraksts, taču Gabrielu, vienu no varenākajiem magiem, tas īpaši neinteresēja. Viņš vienkārši uzvēla uz jaunās meitenes pleciem visas savas problēmas un atstāja vienu, kā sakot, :"Nu, ko stāvi? Ej, izvairies no visiem maniem ienaidniekiem, kuri tā vien gaida izdevību, lai tevi pieveiktu, un pamēģini pa ceļam pati sevi nenobeigt!". Un kā jūs pavadījāt vasaru?

Kurš ta vēl tic pārdabiskajam? Kaut gan te notiek savādas lietas, nevar būt, ka paranormālais eksistē? Taču Mirabellai tā ir ikdiena. Šausmīga nakts pārvērta viņu no kāju pirkstiņiem līdz matu galiņiem. Viņa nomira, taču atdzīvojās. Pirms lēkt uz saviem uzskatiem, nē, viņa nav zombijs, viņas āda ir normāla, ne zaļa. Viņa kļuva par būtni par kurām lasīja tikai romānos, stāstos - tas bija tikai izdomāts tēls, balstīts uz reālu slimību no senajiem laikiem. Taču nu tas vairs nebija neiespējams, jo viņa pārvērtās. Un nu viņai jāsadzīvo ar acīmredzamo mūžību, bālo ādu, karsto sauli, asiem zobiem, blāvām pēc paskata mirušām acīm un savādu tieksmi uz asinīm. Taču ne viss sekos takai, kuru viņa izdomāja. Jo asinssūcēji nav vienīgie uz šīs planētas, tur ir daudz kā vairāk. Piemēram, vilkači ar savām idejām un noteikumiem. Kur daudzpersonisks Alfa saka, ka viņi ir nolemti kopā būšanai. Dzīve Mirabellai sagādāja lielākus pārsteigumus, kurus pat viņa līdz galam nav sapratusi.

Emija var šķist kā parasta meitene. Brūni mati, brūnas acis, vidējs augums, bet kas notiek, kad viena vēstule, cik bezsakarīga tā varētu būt, ievelk viņu jaunos piedzīvojumos? Kad atklājās patiesība par īstajiem vecākiem un viņas būtību? Jauni draugi, ienaidnieki, ģimenes locekļi un vienkārši svešinieki pārmet pasauli kājām gaisā, iesaistot meiteni neredzētajā pasaulē. Ir tikai viena problēma. Ēnas. Ļauni, korumpēti, bijušie magi, kuri neapstājas pirms nesasniedz ko vēlas. Bet kas ja tie nav nemaz tik slikti? Un daži pat tuvāki un jaukāki nekā daži labi magi un cilvēki? Kas tad īsti beigās būs - karš vai miers? Un vai cīņa tiks uzvarēta? Bet ar kādu cenu? ----------------------------------------------- Es atvainojos, kad iesāku šo rakstīt biju jauna un dumja. Un mans telefons bieži neatļāva normāli rakstīt. Sākums ir diez gan briesmīgi uzrakstīts, kā arī mazliet bezsakarīgs ar daudzām satura problēmām. Taču vēlāk tas kļūst labāks, saturs stabilāks, personāži attīstījās un valodā izmainījās. Es pateicos visiem, kuri tik vien kā ieskatījās manā darbā. Un vēl jo vairāk, turpināja lasīt. Paldies jums.