Dzīves mācība no Talijas Levinsones - ja atpūtas laikā viss ir labi, tad pilnīgi noteikti kaut kas ir nogājis greizi. Neviens neprasīja viņas viedokli, ne uz viena dokumenta nav atrodama piekrišana vai paraksts, taču Gabrielu, vienu no varenākajiem magiem, tas īpaši neinteresēja. Viņš vienkārši uzvēla uz jaunās meitenes pleciem visas savas problēmas un atstāja vienu, kā sakot, :"Nu, ko stāvi? Ej, izvairies no visiem maniem ienaidniekiem, kuri tā vien gaida izdevību, lai tevi pieveiktu, un pamēģini pa ceļam pati sevi nenobeigt!". Un kā jūs pavadījāt vasaru?

Kurš gan nav vēlējies, lai piepildās vēlēšanās! Bet ko tad, ja sāk piepildīties viss, ko nodomā? Loreta ir parasta studente, kura cenšas veidot savu dzīvi. Tad ir virkne notikumu, kurus viņa uzskata par sapņiem vai sagadīšanos. Viņa netic raganām, dēmoniem un lāstiem, baidās no tumsas, zirnekļiem un nekad nevēlētos satikt vilku. Ja kāds teiktu, ka ar to būs saistīta viņas turpmākā dzīve, Loreta labprāt tādu cilvēku aizsūtītu uz psihiatrisko slimnīcu. Un tad pienāk mirklis, kad jāiepazīstas ar realitāti.

Emija var šķist kā parasta meitene. Brūni mati, brūnas acis, vidējs augums, bet kas notiek, kad viena vēstule, cik bezsakarīga tā varētu būt, ievelk viņu jaunos piedzīvojumos? Kad atklājās patiesība par īstajiem vecākiem un viņas būtību? Jauni draugi, ienaidnieki, ģimenes locekļi un vienkārši svešinieki pārmet pasauli kājām gaisā, iesaistot meiteni neredzētajā pasaulē. Ir tikai viena problēma. Ēnas. Ļauni, korumpēti, bijušie magi, kuri neapstājas pirms nesasniedz ko vēlas. Bet kas ja tie nav nemaz tik slikti? Un daži pat tuvāki un jaukāki nekā daži labi magi un cilvēki? Kas tad īsti beigās būs - karš vai miers? Un vai cīņa tiks uzvarēta? Bet ar kādu cenu? ----------------------------------------------- Es atvainojos, kad iesāku šo rakstīt biju jauna un dumja. Un mans telefons bieži neatļāva normāli rakstīt. Sākums ir diez gan briesmīgi uzrakstīts, kā arī mazliet bezsakarīgs ar daudzām satura problēmām. Taču vēlāk tas kļūst labāks, saturs stabilāks, personāži attīstījās un valodā izmainījās. Es pateicos visiem, kuri tik vien kā ieskatījās manā darbā. Un vēl jo vairāk, turpināja lasīt. Paldies jums.