Viņa acis vienmēr vēro tevi. Tās seko visur,lai arī to nevar pamanīt. Tu pati viņu neredzi,bet tu jūti viņu sev apkārt,pašai to neapjaušot. Ir sajūta,ka katru reizi,kad iekļūsti kādās nepatikšanās,tevi kāds izglābj,bet tu nezini kas. Vai tu uzzināsi,kas tas ir,ko jūti sev apkārt? Varbūt,ka tas mainīsies.

Odrijas dzīve ir vientuļa un smagu pārdzīvojumu pilna. Tā dēļ jau viņai ir palicis vienalga līdz mirklim,kad viņa saņem vēstuli...