- kāpēc tu tā dari? Neredzi ka man sāp? ar asarām kliedzu viņam... - piedod sirsniņ... Viņš spēra soli uz manu pusi. - piedod? bet ne šoreiz paņēmu ieroci un tēmēju uz sevi... - nedari to lūdzu man. Viņš skrēja pie manis, cik ātri vien spēja, pārs asaras saldas, gar mūsu abu vaigiem līja saldi, klusi un atskan liktenīgais šāviens. Es to sev nodarīju. Es sev iešāvu to pēdējo lodi. - neeeeeeeeeeeee!!!! Nokritu pie zemes jūtot pēc brītiņa vēl kādas pazīstamas, divas spēcīgas rokas ap manu ķermeni. Sākts : 2017.22.3 Pabeigts : 2017.6.6. Labots : 2018.10.2.