Vienkāršs stāsts par divām ārkārtīgi dažādām meitenēm, kas īsti neieredz viena otru taču beigās rod kopīgas intreses un piedzīvojums šo draudzību tikai nostiprina.

Serīna ir 15 gadus veca meitene, kurai ļoti patīk cīņas māksla. Viņa ļoti vēlas cīnīties pa īstam. Kādu dienu, viņas mājās ierodas viņai ļoti sens draugs, kurš bija pazudis bez vēsts. Serīna piekrīt viņa teiktajam un dodas kopā ar viņu bīstamā uzdevumā. Pēc vairākiem gadiem, kad cerība bija zudusi, viņas smaids beidzot atplaukst un nekad nenozied. Taču tad rodas jauni piedzīvojumi un jaunas briesmas.

The Shattered Crown is a dark fantasy novel that explores themes of legacy, deception, fate, and identity. The story subverts the classic "chosen one" trope by presenting a protagonist who unknowingly brings about destruction rather than salvation.

Lusandija, parasts cilvēks - pārvērtās par vampīru. Lusandija satika savu biedru ar ko viņa izskatās vienādi un tagad ir kā komanda. Vampīriem aizliegts iemīlēties, citādāk pazaudēs vienu otru. Par beigām neteikšu neko!! Stāstiņš ir ar baisiem aksentiem, bet ir daudz fantāzija un mīlestība.

Are mythical creatures real? In this story yes. Can you sacrifice friendship for your own satisfaction? in this story......read to find out.

2016‐2019 tiem, kas šo redz - padodiet ziņu, ja vēlaties pievienoties latviešu wattpada whatsapp čatā :) ___ ~ Tas, ko tu uzskatīji par muļķīgu bērnu skaitāmpantu, ir patiesība, bet tas, kas tev bija realitāte, ir tikai cilvēku māņi. ~ Jo četras maģiskās ciltis - elfi, vampīri, vilkači un fejas - patiešām pastāv, un četri jaunieši, ne tikai šī stāsta, bet visas cilšu pasaules varoņi - Kors, Mia, Dante un Līrs - ir četru cilšu asins un spēka mantinieki. Stāsts par Dantes vietu pasaulē.

Meilāru un Gregorīju ģimenes noslēpumi.

Viņu radija, lai uzverētu karu, lai iznīcinātu, jeb kuru, kas nostātos pret viņu. Viņa ir sava karaļa sarga suns un visvērtīgākais ierocis. Viņa bija varone un lolojums karaļa acīs, taču aukstasinīga slepkava citu acīs. Viņa tika salausta, lai būtu labākā. Viņai bija gana sava karaļa pavēļu, viņa bēga, lai atkal atrastu sevi.

Zem kājām čum un mudž zombiju bālais pūlis, atņirdzis savas melnās, rijīgās mutes, bet pie manas smalkās rīkles piedurts ass duncis. Ar asarām acīs es izspļauju pēdējos vārdus pāri savām asiņainajām lūpām - Pīķa Dāma...- Pasaule haosā, gluži tāpat kā sirds un prāts. Rokas mērktas asinīs, bet acis pilnas sāļuma un niknuma. Liela bandītu grupa pārvalda milzīgu teritoriju, kamēr zombiju vīruss strauji izplatās, mutējas un rada arvien jaunus sarežģījumus cilvēcei. Vienai smalkai, klusai meitenei jācīnas par savu dzīvību, kamēr apkārtējie ļaudis liek priekšā šķēršļus viņas brīvībai un mīlestībai.

"Nu, nu, nu," dzirdējusi zemu balsi sev aiz muguras ar ķircinošu toni, es varēju tikai pagriezt galvu uz viņa pusi, lai sastaptu ar viņu acu skatienu, no kura parasti izvairījos. "Kas?" mana balss bija klusa. Viņš lēni pasmaidīja. "Saproti, ka šeit tu piederi tikai man? No brīža, kad ielauzies manā mājā?" Es varēju tikai nomirkšķināt acis. "Tu man draudi?" Pasmējies par manu jautājumu, it kā būtu dzirdējis labāko joku, es jutu viņa acis pārslīdam pāri manam ķermenim. "Oh no, dārgā. Tas ir solījums."