*Prologs
Dž:Fuj, nu tak paskaties uz sevi !
B:Kā tu tāda vari pastaigāt pa ielu ?
A:Ko tu staigā pa ielu bomzene ? Es tur stāvēju un vienkārši raudāju, es nezināju kur lai liekos... Man jau ir viss šitas apnicis !!!
S:Kā tu esi ģērbusies, tak paskaties uz sevi spogulī.
A:Ko tu viņai saki? Viņai tak nav spogulis, smejoties teica.
Tātad sveiki. Jūs esat nokļuvuši pie manis. Mani sauc Emma, es dzīvoju mazā mājā ar diviem stāviem, diemžēl mana ģimene ir trūcīga . Man ir 15 gadi, skolā vai arī uz ielas mani visu laiku nicina Džeisons, Brendons, Aleksa un Santa . viņi ir skolas populārākie pusaudži, jo viņi var atļauties smalkas drēbes, un tamlīdzīgi vairāk par manu ģimeni, dzīvoju kopā tikai ar mammu, jo tētis mūs pameta, kad man bija 5 mēneši, mamma ir atkarīga no alkohola, un liek man strādāt, lai es sapelnu naudu viņas aliņam . Māsu un brāļu man nav, esmu vienīgais bērns ģimenē. Man ir viss stulbākais darbs kāds man vien var būt, es strādāju bārā par viesmīli, un kad visi tie dzērāji sadzeras viņi man sāk uzbāzties un ir arī tā ka izvaro, un par to viņi man vel maksā . Ienīstu savu dzīvi .
Sveiki, es esmu jauna rakstītāja, esmu iesākusi šo stāstu, jo gribèju izmēģināt. Domas?