Vēl viens sliktā puiša un labās meitenes stāsts? Tieši tā! Bet es šo centīšos uzrakstīt pavisam citādāk un no visas savas sirsniņas centīšos jūs ieinteriģēt!
Alise- parasta meitene ar labāko draudzeni Heizelu pie sāniem un dvīņu brāli, Taileru. Meitenei ir 17, viņa mācās labi, nelieto alkoholu, ar viņu nekad nav problēmas. Alisei nav nekādas pieredzes ar puišiem, viņas pirmais skūpsts kā arī vienīgais, bija sestajā klasē, muļķīgas spēles laikā.
Turpretī, Eidens- viens no lielākajiem "fuckboy", 18 gadus jauns. Nav gandrīz tādas vidusskolas meitenes, kura nav bijusi ar viņu gultā. Viņam patīk savs dzīves veids un viņš netaisās to mainīt.
Alisei viņš nekad nebija izraisījis interesi vai pat vēlmi paskatīties uz viņa pusi. Viņa zināja, ka viņš ir perverss, seksa atkarīgs, kretīns. Viņai tādi neinteresēja.
Tā tas arī būtu palicis, ja vien Andersonu ģimenē nesāktos melnais laiks. Alises vecāki bankrotē un pazaudē darbu savā advokātu birojā. Pēc nedēļas, kad viņu mājās jau valda pavisam saspringta gaisotne, kā glābiņš uzrodas ģimenes paziņa, Smita kungs. Arī viņš ir bezizejas situācijā un uzzinot par Andersonu nelaimi, piedāvajas palīdzēt, ja vien viņi spēs viņam atdarīt ar to pašu. Viņš iesaka ģimenei ievākties pie viņa, māja esot liela un viņa nosauktā summa liekas smieklīgi maza, un viņš pat piesakās palīdzēt atjaunot viņu biroju. Andersoniem nav variantu, ir jāpieņem šis piedāvājums. Taču kad pienāk ievākšanās diena, viss notiek daudz labāk nekā Alise bija domājusi. Smita kundze sagaida savus jaunos "kaimiņus" ar neizmērojamu viesmīlību. Viss liekas perfekti, Alisei pat patīk lielā, bet gaišā māja, līdz no treniņa pārodas Smita kunga un kundzes dēls...
1 girl. 1 boy. 2 complete different worlds. But 1 true love.
♡♡♡
"Princesīt," viņš pienāca man tuvāk. Sasodītais viņš un sasodītā iesauka.
"Nesauc mani tā."
Trevors nopūtās, paskatījās uz griestiem un atpakaļ uz mani. "Es neatnācu strīdēties, Eli," viņš centās izklausīties maigi, bet es jutu nelielas dusmas.
"Tad tevi šeit neviens netur."
Patiešām nezināju, ko es saku. Savu mēli nevaru apturēt.
"Mēs varam vienkārši parunāt?" viņš vaicāja, pieliekot vēl soli man klāt.
"Kā ar Monu?"
"Aizmirsīsim par viņu šoreiz," pienākot man klāt tik tuvu, ka sajutu viņa siltumu, lika man sajust patīkamos drebuļus, kurus sen nebiju sajutusi. "Ko tu man nodari, princesīt?" viņš čukstēja it kā vairāk sev, skatoties man dziļi acīs.