Stefānija skolā ir diezgan populāra meitene. Viņai ir daudz draugu un skolas meiteņu iekārotākais puisis Neitans.
Viena lieta, ko Stefānija nesaprot, ir Neitana draudzība ar kādu savādu puisi vārdā Kols. Viņš ir kluss un parasti stāv malā. Viņa vienīgais draugs ir Neitans. Kad Stefānija jautā, kāpēc viņš ar Kolu draudzējas, Neitans tikai atbild, ka viņš izliekas kluss un nepamanāms, bet tāds nemaz nav.
Tāpēc Stefānijai ienāk prātā mēğināt Kolu iepazīt tuvāk, mēğināt saprast viņu. Mazpamazām viņa par Kolu uzzin aizvien vairāk, un beigās saprot, ka viņai radušās jūtas pret šo noslēpumaino puisi. Taču Stefānija zin, ka tas ir nepareizi. Un viņa zin arī to, ka Kols jūt to pašu, vismaz tā viņai šķiet.
"-ja vien tu zinātu..." otrā grāmata
"Es gribēju pateikt, ka arī man viņš pietrūka, taču zināju, ka tas mainītu visu, tādēļ turpināju izlikties, ka tā nav un meloju gan sev, gan Stefanam."
Bija pagājuši pieci gadi, kopš Bea pēdējo reizi satika Stefanu. Viņi dzīvoja katrs savu dzīvi, par otru pat neiedomājoties.
Tomēr, tik pat pēkšņi kā bija beigušās viņu attiecības, tik pat pēkšņi viņi atkal viens otru satiek, liekot atmiņā ataust vidusskolā notikušajam.