apsēstās puantes.

Meitene glorija bija balleta dejotaja jau piecus gadus.
Meitenes vecāki iebilda par meitenes interesēm,jo meitenes kājas bija asinīs un visi pirksti bija salauzti.
Kādu dienu meitene paņēma puantes uz skolu lai trenētos. Noskan zvans meitene paliek tumšaja gaitenī. Un dzirt visādas skanas Glorija cenšas aizbēgt bet puantes ir pielipušas zemei.
Meitenei blakus atnāk tumši ļaudis un saka velc puantes nost,bet meitene nevilka jo viņa tās mīlēja. Par laimi noskan zvans un visas ēnas pazūd,meiten aizskrien uz pagrabu un sauc ēnas kas ir nomirušas lai varētu vairāk uzināta par puantēm.Bet gari neatsaucās. Meitene aizgāja uz baznicu lai garus aizbiedētu un izmeta puantes. Bet nakamās dienas naktī meiteni mocija gari teica ka puantes tevi neliks mierā. Meitene to pateikusi vecākiem un vecāki pausauca cilvēkus kas visu zin par gariem.viņi pa izstabu salikuši krustus lai garus aizbiedētu.Bet meitene naktī pamostās un iziet laukā aizskrien uz mežu un sēž pie viņas kājas kautkas peķērās meitene centusies aizbēgt bet nevarēja kad viņa paskatījās atpakaļ tur bija sieviete kura bija uzvilkusi puantes. Glorija bļāva cik vien skaļi varēja.Glorijas vecāki sapratuši ka meitenes nav izstabā un zvanijuši cilvēkiem kas isauc garus un tos aibiedē.Vecāki paņēmuši šauteni un skrējuši uz mežu lai meiteni atrastu.Viņi meiteni ieraugot klusam pielavās un sāk šaut uz dēmonu dēmons sāka uzbrukt Glorijas vecākiem,bet pēkšņi no malas sāk skanēt dieva dziesmas visādas ļaunuma aizbiedēšanas.Dēmons sāka kust un nomira,pāvest nosvētīja māju lai gari te vairs neatnāktu.No tās dienas meitene vairs nedejo baletu un staigā uz baznīcu.