Viena starp puišiem

☆ Prologs☆
-Meitiņ mums jābrauc! Mamma no lejas stāva teica.
-Nāku tulīt lejā. Es paņēmu katrā rokā pa vienam koferim un uzvilku uz savas muguras mugursomu devos lejā. Noejot lejā tēvs paņēma no manis koferus un izgāja ārā no mājas. Atvēru mašīnas durvis un iekāpu tajā. Tētis iedarbināja mašīnu un brauca. Es paņēmu telefonu un austņas uzlēszu mūziku un klausoties to es skatījos pa logu.
-Hārlija, esam klāt! Mamma teica.
Es izņēmu austiņas un atvēru mašīnas durvis, izskāpu no mašīnas un tēvs arī izskāpa un devās uz bagažnieka pusi, atvēra to un izņēma no tā manus koferus un manu mugursomu. Es uzvilku mugursomu un paņēmu no tēva koferos. No mašīnas izskāpa mamma ārā un piegāja pie manis. Viņa mani cieši apskāva un iedeva buču uz vaiga.
-Mēs ilgosimies pēc tevis!
-Es arī ilgošos pēc jums! Mamma mani vel pēdējo reizi apskāva un tēvs arī mani apskāva un viņi devās uz mašīnu. Tēvs iedarbināju mašīnu un mamma atvēra logu, viņi sāka braukt un mamma nokliedzās.
-Attā manu mīļumiņ! Viņa man pamāja ar roku un viņi sāk braukt.
-Attā! Un viņi aizbrauca.
Es apstājos pie durvīm un tās atvēru man pavērās skats.....
♡Sveiki, kā jau sapratāt mani sauc Hārlija. Hārlija Smita( bildē es ), man ir 16.gadi un es iešu jaunajā skolā. Mani vecāki aizbrauca uz ārzemēm uz visu mācības gadu. Ar šo laikam pietiks!
*Šis ir prologs, jūs visu uzināsiet kad izlasīsiet 1.daļu. Kas notiks tajā skolā utt.* Bučas!