Kurš ta vēl tic pārdabiskajam? Kaut gan te notiek savādas lietas, nevar būt, ka paranormālais eksistē? Taču Mirabellai tā ir ikdiena. Šausmīga nakts pārvērta viņu no kāju pirkstiņiem līdz matu galiņiem. Viņa nomira, taču atdzīvojās. Pirms lēkt uz saviem uzskatiem, nē, viņa nav zombijs, viņas āda ir normāla, ne zaļa. Viņa kļuva par būtni par kurām lasīja tikai romānos, stāstos - tas bija tikai izdomāts tēls, balstīts uz reālu slimību no senajiem laikiem. Taču nu tas vairs nebija neiespējams, jo viņa pārvērtās. Un nu viņai jāsadzīvo ar acīmredzamo mūžību, bālo ādu, karsto sauli, asiem zobiem, blāvām pēc paskata mirušām acīm un savādu tieksmi uz asinīm. Taču ne viss sekos takai, kuru viņa izdomāja. Jo asinssūcēji nav vienīgie uz šīs planētas, tur ir daudz kā vairāk. Piemēram, vilkači ar savām idejām un noteikumiem. Kur daudzpersonisks Alfa saka, ka viņi ir nolemti kopā būšanai. Dzīve Mirabellai sagādāja lielākus pārsteigumus, kurus pat viņa līdz galam nav sapratusi.