Amanda

Kādreiz Viktorija braucot uz skolu sadzirdēja divainu skaņu takā kāds mazs bērns klientu PALĪGĀ. Bet viņai tas neinteresēja. Vakarā kad viņa devās gulēt atkal izdzirdēja kliedzienu palīgā. Nākamajā rītā viņa piezvanīja savai draudzenei Evelīnai. Evelīna atbrauca ciemos. Viņas kopā meklēja no kurienes nāca kliedzieni,bet neko neatrada. Viktorija šos kliedzienus dzirdeja katru vakuru.Vienu vakaru nevis kliedza palīgā, bet atrodi mūs palīdzi. Viktorija nesaprata ko atrast un kam palīdzēt.Naktīs viņa sāka dzirdēt arī soļus pa pirmo stāvu. Dīvaini bija tas,ka neviens cits neko nedzirdèja. Pēc nedēļas sāka parādīties zīmītes,bet visi izņemot Evelīnu domāja,ka viņa pati uzzīmēja zīmītes. Tānu meitenes izdomāja pašas atrisināt šo lietu. Viņas domāja ka tie ir spoki. Bet tomēr spoki neprot rakstīt. Uz nākošās zīmītes bija rakstīts ātrāk dodaties uz veco baznīcu. Meitenes tā arī darīja. Baznīcā vinas atklāja, ka vinas māja kādreiz dzīvoja nolādēta gimene. Kurā dzīvoja trīs bērni akmes lāsti. Šos bernus tā sauca,jo visi uzskatīja ka viņiem ir uzlikts akmens lāsts. Meitenes bija pārliecinātas, ka akmens lāsti ir tie kas sauca palīgā. Tikai viņas zezināja kur meklēt.Nākošajā zīmītē bija rakstīts "meklējiet mūs pie j su t tu ām" parējo nevarēja īsti saredzēt. Bet viņas saprata, ka tur ir domāts meklējiet mūs pie jūsu statujām. Viņas meklēja un atrada ka uz statujām ir rakstīts "Arsis nolādēts""Vaito nolādēta""Sigmus nolādēts". Viņām kautkas likās dīvains. Meitenes saprata,ka to nedara spoki, bet gan īsti cilvēki. Vienu vakaru viņas palika nomodā lai redzētu kurš noliek zīmītes. Atklājās, ka tās noliek Viktorijas onkulis. Kad viņas to pastāstija mammai viņa neticēja. Bet meitenes nolēma to pierādīt. Beigās viņām sanāca to pierādīt. Viktorijas onkulis atzinās ka lika zīmites. Viņš to darīja lai Viktorijas ğimene