Neuzticies.

"Es ieurbos melnajā ūdenī, kas mani šķir vairākus metrus. Stāvot šeit un tagad, nejūtu ne sāpes, ne gandarījumu. Jūtu tikai vieglu vēju, kas, man šķiet, vēlas atturēt mani no briesmīgas izvēles- pašnāvības. Aizveru acis un ieklausos ūdens bangās, tās dzied:"Mēs brāļi, lai gan asinis mums svešas. Mēs brāļi, lai gan tevis te vairs nav." tur tālumā stāvēja puisis. Viņš tāpat kā es, centās sevi nonāvēt. Viņš tāpat kā es, centās saredzēt bezdibeni. Es vēl turos, jo gribu zināt viņa iemeslu. "
-
-