Stāsts par meiteni, kura nesaprot, ko īsti vēlas. Ar katru reizi viņa saprot, kas patiesībā ir noticis briesmīgs viņas bērnībā. Meitene drausmīgos notikumus atceras tikai murgos, kas katru reizi kļūst briesmīgāki. Bet viņai ir cerība, glābējs Gabriels, kurš ir labākais draugs no bērnības, bet pēc tam tas pārvēršas par kaut ko vairāk... Izklausās banāli, bet ceru, ka tā nav...
P.S. Šis stāsts ir pabeigts, tagad tiek labots. Varbūt uzrakstiet, kādas ir jūsu domas par šo stāstu un vai vajadzētu turpināt? Liels paldies, novērtēšu katru padomu un viedokli. ✌