Prototips, pēc kura vados, ir pavisam vienkāršs - palikt patiesai sev un reizē tikt izaicinātai. Stūrgalvīgi vēlos apgalvot, ka rakstītais neatspoguļo mani kā cilvēku. Ja uzraksiet reiz mana rakstāmgalda dziļākās atvilktnes klades, tad runāsim citādi. Šajās /fragmentācijās/, kā labpatīkas teikt, tiek iemiesotas vairākas intuitīvas idejas. Gluži kā gaismas slēdža meklēšana tumsā. Katrs nākamais gabals ieved jaunā telpā. Redzēsim, cik ilga taustīšanās (intuitīva, atceramies) būs nepieciešama, lai sajustos, ka gaiteņi ir izstaigāti un parādes durvis atrastas.