Noslēpumu Gūstā !

Viņa nemācēja pati sevi pasargāt, bet tomēr to izdarīja.
Viņa mācēja uzklausīt, kaut nebija, kas uzklausa viņu.
Viņa bija, kas īpašs, kaut pati to nezināja.
Viss griezās ap viņu, notikumi, kas tika slēpti no viņas pašas.

Pēc vecāku nāves Vero pārvācas uz lielpilsētu, lai dzīvou pie savas tantes. Tomēr gadu gaitā viņai pietrūka mazās pilsēteles, kur bija visas viņas atmiņas.
Pašai neapzinoties ko dara, viņa atgriezīsies, bet tas novedīs tikai un vienīgi pie patiesības, kas tik sen tika slēpta no viņas. Vero aizbrauca un iemācijās būt stiprāka, iemācījās padomāt arī par sevi.

- Es vēlos kaut vienu reizi, lai tu dzirdētu mani. Es vēlos, lai kaut vienu reizi tu būtu uzklausījis mani. Es tev uz īsu brīdi palīdzēju, bet nebija kas palīdz man. - Vero vērās zaļganpelēkajās acīs, lai redzētu, vai kaut viens viņas vārds sāpēja. Vīrietis mācēja slēpt savas emocijas. Gadu gaitā viņš to bija iemācījies.

- Tur tu kļūdies Vero. Tur tu kļūdies. - Vīrieša zemā balss lika Vero nodrebēt. Varbūt viņa kļūdijās, bet bija īstais laiks, lai visu atklātu.

Can't keep distance anymore "