Cik pulkstens?

Šo darbu es rakstīju balstoties uz vienu no Kārļa Skalbes dzejoļiem "Cik pulkstens?" no krājuma "Kad ābeles zied" (1904). Es vēlējos šim dzejolim uzrakstīt kādu īso stāstu, tā lai tas tiešām iesistu, un, protams, lai tam būtu arī sava odziņa. Šajā stāstā tika izmantoti arī citi dzejoļi no K. Skalbes (dažādiem krājumiem), bet kā stāsta galvenais apraksts ir pats dzejolis. Šis oriģināli bija vienkārši skolas uzdevums, bet man šķita, ka to varētu arī šeit publicēt, ja nu kādam tas pēkšņi interesē.

Tu nāci pie viņa iekšā,
Un Gribēji teikt, ka to mīli,
Bet apstājies nosarkusi
Un prasīji klusi "Cik pulkstens?"

Viņš paskatījās un juta,
Cik tu viņam mīļa un dārga,
Un gribēja pateikt? "Paliec mana!"
Bet apjucis teica: "Pusdesmit."

Tu pateicies apmulsusi
Un apgriezies lēni, un gāji...
Viņš gribēja saukt tavu vārdu,
Bet tu jau aizvēri durvis.

Viņš rītā teica ardievu
Un tālu pasaulē gāja.
Jūs ilgi vientuļi klīdāt
Un satikāties...jau sirmi.