Klusēt

Klusēt

  • WpView
    Reads 81
  • WpVote
    Votes 23
  • WpPart
    Parts 7
WpMetadataReadOngoing
WpMetadataNoticeLast published Sun, Oct 25, 2020
(iesaldēts, 2020.) Viņi vienmēr ir dzīvojuši līdzās un sadzīvojuši - tie, kas apdāvināti ar īpašām prasmēm, un tie, kas nav. Viņi labi sadzīvojuši un respektējuši vieni otrus. Bet tas nenoliedz to, ka apdāvinātākie no bērniem un jauniešiem nespēj kontrolēt savi un savas dāvanas. Viņus jāizolē un jāapmāca. Jāaptur, pirms notiek kas ļauns, jāiesloga, lai neapdraud citus. Skola, kurā jau vienpadsmito gadu mācās Andi, bija viena no aptuveni sešiem simtiem, kurās todien notika pārbaudes. Teju divdesmit skolēni no viņu skolas, ko aizveda, bija tikai neliela daļa no vairāk nekā sešiem tūkstošiem nepilngadīgo, kas tika atdalīti no pārējiem. Starp viņiem bija arī Andi.
All Rights Reserved
#21
action
WpChevronRight
Join the largest storytelling communityGet personalized story recommendations, save your favourites to your library, and comment and vote to grow your community.
Illustration

You may also like

  • Kamēr zemi klāja nakts
  • Nāvējošā ēna
  • Pagātnes simfonija (Laika hronikas, #1)
  • SVEŠS MANTOJUMS
  • Tas Redz
  • Pasaule Tev
  • dark or light
  • Lisen To My Heart ❤️💙✨
  • Glābjot sevi...
  • Pirms apstājas laiks

Juna sprādzienu sagaidīja mājās. Nelikās, ka kaut kas mainītos meitenes ģimenes dzīvē, bet pēc otrā sprādziena izbēg vīruss. Tas skar ne tikai visas Junas paziņas, bet arī pašu meiteni. Rovinavela tajā brīdī atradās mazpilsētā pie draugiem. Bet arī meitenes dzīvi notikušais ietekmē vairāk nekā Rova cerēja. Nevajadzēja ne diennakti, lai Juna zaudētu visu savu ģimeni, un ne trīs diennaktis, lai abas saprastu, ka no laboratorijas izbēgušais vīruss cilvēkus mirušus neatstāj uz ilgu laiku.

More details
WpActionLinkContent Guidelines