MANĪ

-Māt, vai tēvs ir atvedis kādu jaunu manuskriptu?-
Liesma izklausījās aizkaitināta. Iekšējais nemiers pieauga. Miegs naktīs saukdams nenāca. Cik nu bija tad neloģiski murgi pārņēma viņas skaisto sapņu pasauli.

-Meitiņ,- māte maigi uzrunāja savu pirmdzimto, - Viss būs labi. Mēs nekad neslēpām, ka šī diena reiz pienāks. Tu visu izdarīsi perfekti. Labāk ejam ideālās kleitas meklējumos! Tēvs ir devis norādījumu, ka taupīt šoreiz aizliegts,-

Liesma smagi nopūtās.

Jā, kopš mazām dienām skolota, mācīta un aprūpēta, lai nestu ģimenei godu. Atšķirībā no citām meitenēm, tēvs neko viņai nelika darīt pret pašas gribu, bet no tās dienas neviens vēl nav izbēdzis....

Tikai tā sajūta, ka kaut kas nebūs labi. Nenotiks pēc vecāku prāta. Nenotiks arī pēc pašas Liesmas prāta.

Kaut kas baiss pēdējās dienās bija viņai klāt.

Bet kas?