Call me Silver [18+]

"Tev nevajadzētu te atrasties,"

"Tev nevajadzētu man norādīt ko darīt un ko ne," es atgrūdu.

Dorans satvēra mani aiz rokas un piepeši viņš bija man tik tuvu, ka es varēju dzirdēt vīrieša sirdspukstus un sajust viņa svelmi uz sava ķermeņa.

Ar otru roku viņš stingri satvēra manu zodu, lai pagrieztu galvu.

"Skaties!" Viņš čukstus mudināja, "Vai tu redzi viņus visus?"

Mans skatiens tika pievērsts vispirms vienam, tad atkal otram un vēl daudziem vīriešiem klubā. Viņi visi vairījās mani atklāti uzlūkot, bet es zināju, ka tiklīdz būšu aizgriezusies viņi atkal centīsies mani teju izģērbt ar acīm. Arī Dorans to zināja. Viņš redzēja.

Es drudžaini papurināju galvu, lai atbrīvotos no vīrieša tvēriena, bet viņa pirksti arvien ciešāk apņēma manu zodu.

"Viņi visi Tevi grib. Viņa gaida mirkli, kad es pazudīšu, lai varētu Tev uzklupt kā tāds sasodīts maituliju bars. Viens pēc otra,"

Dorana vārdi līdzinājās čukstam. Vīrieša elpa bija saraustīta un viņa balss atbalsojās man galvā ar katru reizi skaļāk.

"Tu jau esi man uzklupis," es tik pat klusi izteicu un vīrietis piepeši palaida mani vaļā.

~

Noziedznieks, slepkava Dorans Klaids Bēgot no likuma un 20 gadiem cietumā pamanās nokļūt Čikāgā, kur viņam ir iespēja sākt jaunu dzīvi. Kad Dorans apmetas pie drauga, kurš viņam izsaka darba piedāvājumu, viņš vēl nenojauš, ka to pieņemot dzīve draud apmest negaidītus kūleņus par tās stūrakmeni neizbēgami kļūstot Silverai Davienai.

Pagātne ielaužās viņu abu dzīvēs ar kaisles liesmām postot un nolīdzinot visu līdz ar zemi un nežēlīgi paraujot līdzi un izpostot visu, kas palicis.