Bekas ēnā

Čau . Mani sauc Beka. Betānija Kārkere. Vispār jau Mani sauc par Beku netikai dēļ vārda saīsinājuma, bet Betānija Elesija Kārkere Angla. Man ir divi uzvārdi un vārdi.
Es mācos parastā skolā, parastā , lielā rajonā. Es dzīvoju nelielā mājā pie meža, kuram izejot cauri ir mazs, čalojošs ezers. Es bieži laužos caur krūmiem lai pasēdētu vakarā ezermalā, un noskatītos kā saule ieiet jūrā. To ļoti labi var redzēt, jo ezers iet pār kalnu. Man nav sava istaba, jo mums nepietika naudas tai. Mums ir viens stāvs. Mājā dzīvo mani vecāki un brālis. Brālis ir vecāks par mani, tā ka viņam bija priekšroka un viņam tika sava istaba. Man ir caurstaigājamā istaba. Tā ir ar gaišām tapetēm. No sienas pret sienu ir pielikts stienis ar segu kā aizkariem. Tas no vienas puses ir gaiši violets, blāvs, bet no otras, manas puses tas ir melns ar zelta un tumši ziliem rakstiem. Galu galā melnā ir mana sirds krāsa.
Es mīlu puisi. Kārli. Viņš mācās manā skolā, manā klasē. Viņš zina, ka es viņu mīlu.