Es pavēru durvis un redzēju lielu ēnu uz grīdas, atcerējos ka Amēlija ir tur,bet nav drosmes pat pakustēties. Kliedziens, blīkšķis un Amēlija noasiņo
-----------------------------
Stāsts 12+ par sekām neatbdu
It kā nepietiktu, ka pamet puisis, no mājām padzen patēvs, jāguļ kāpņu telpā... Naktī pakaļ dzenas necilvēcīga izskata tipi. Jāslēpjas patiltē. Tevi vienalga atrod... Tad izdzirdi šāvienus un redzi upē ieveļamies līķus...
Kad liekas, ka viss jau aiz muguras, un zem kājām parādījies pamats, atkal nākas bēgt... atrast drošību, un tad atkal un atkal bēgt...
Un kā noticēt izskatīgajam, bet skarbajam glābējam un ko no viņa sagaidīt?