Lelle: Šizofrēniķe un Maniaks [Editing]

Aiz augstākajiem kalniem, kas skrāpē mākoņu vēderus, padarot saulrietu sarkanu, debešķīgu ūdenskritumu un pasakainu gaisa dārzu ieskauts, stāv nesatricināms Zvaigžņu tilts uz pasauli, kur dzīvo cilvēku ēnas, kad gaisma vairs nespīd.

Jau šķietami veselu mūžību tas rāmi šķir abas pasaules, tomēr harmonijas šūpuļa balsti ir sākuši plaisāt zem Roksanas soļiem. Un nu, vai tilts sabruks, kad viņa tam pāri vedīs savu asiņaino armiju, vai viņa stāsies par tilta balstu pati, atrodot sevī piedošanu pasaulei, kas viņu nepieņēma.

Kam drīkst ticēt, kad no tevis ir atkarīgi uzreiz divu pasauļu likteņi, bet tu nepiederi nevienai no tām un vienlaikus esi daļa no abām? Vai drīkst izlikties neredzam realitāti, dēļ spēcīgām jūtām?Vai tiešām tūkstošiem dzīvību ir vērtīgākas kā viena?

Sens pareģojums vēsta, ka tad, kad trusis atdos dzīvību par melnu lapsu ar deviņām astēm, asiņaina saule ausīs pār tiltu, un jaunā karaliene tad lies savas dusmas pār cilvēku grēkiem. Ir tikai viens bet. Roksana ir apsolītā līgava. Vai slepens kontrakts izrādīsies spēcīgāks par senu pareģojumu?