Reiz domāju par trūkumu.
Kā tas naudā mīt,
Laikā-nepareizā,
Un ļaudīs kuri nīst...
Bet tad nāca kapa kopa,
Un trūdu smaka.
Laiks arī tagad gana,
Bet ja kàds nīst,lai nīst.
Palika vien ilgas,
Un asaras.
Sarunās pie altāra,
Ar tēlu Tavu-Svēto.
Palika vien lauskas,
Pelnu rindas,
Sapņu skavas,
...sirdssāpes asas...
Reiz domāju par trūkumu,
Ka tas naudā mīt.
Bet tad kapu iepazinu,
Un mūžību kurā bez Tevis.
/pazudis/
