IEVA

Istaba

Notikušais naktī, lika Ievai sabīties, bet viņas mazajā sirdī parādījās cerība, ka visas tiks ārā. Viņas taču ir vairākas. Bet... Ieva neņēma vērā to faktu, ka visas ir izbadējušās, bezspēcīgas un nogurušas. (Tas briesmonis viņām dod ēst tikai vienreiz dienā - ūdens pudeli un konservus.) Pienāca rīts, visas meitenes atkal bija kopā mazajā istabiņā. Ieva izlēma pastāstīt savu izbēgšanas plānu...
*
Milda bija atbraukusi mājas tikai sešos no rīta, tādēļ pirmais, ko viņa devās darīt, bija gulēt. Arī viņas dēls palika pie viņas uz pāris stundām pasnaust. Viņiem neizdevās atrast nevienu pazīmi, ka Ieva varētu būt tuvākajā apkārtnē. Mildas prātā ienāca interesanta doma - doties uz avīžu redakciju un pastāstīt par šausmīgo notikumu. Pēc pagulēšanas, Artis un Milda devās uz redakciju..
*
"Tātad, vai mums ir kāds smagāks priekšmets?" vaicāja Ieviņa. Gunita ironiski noteica : " Ja smags, tad tikai tu. Paskaties uz sevi - tev vienīgajai ir kaut mazliet, tomēr vēderiņš, tātad tu esi paēdusi. Mēs gan nē." Ieva saprata, ka tas tā tiešām ir, bet Gunitas ironija viņu iedvesmoja jaunam plānam. "Nuu... tad es varu būt tas smagais priekšmets. Kad Roberts ienāks, jūs izliksieties, ka nekas nav noticis. Tad es, no durvju puses žigli uzšaušu viņam pa kājstarpi. Pēc tam turpināšu sist pa muguru. Ja sanāks, tad uzlekšu virsū un mēģināšu žņaugt." - Ieva teica. Plāns jau nebija slikts, bet mazā meitene nebija tik stiprā, kā tas laupītājs. Gandrīz visas meitenes sāka smieties, jo neuztvēra Ievas vārdus nopietni, taču Alise skatījās uz Ievu, tad uz pārējām jaunietēm un sacīja :" Nesaskatu te neko smieklīgu. Ja šī ir mūsu vienīgā iespēja tikt laukā - esmu ar mieru!" Meitenes pārstāja smieties. Iestājās klusums. *Alise ir piecpadsmit gadus veca meitene. Viņa bija paraugskolniece ar lielu intelekta līmeni. Skolā viņa bija diezgan populāra, skolotāji viņu mīlēja, klasesbiedri - cienīja. Tomēr.. mājās viņu gaidīja vecāki - tirāni. Pat tad, kad meitene pazuda, viņas vecāki žurnālistiem pateica, ka pati vainīga. Kā viņa var būt pati vainīga...? Alisei bija brālis - Matīss. Viņš vienīgais viņu patiesi mīlēja, atbalstīja. Ikdienā, viņi mēdza spēlēt futbolu vai basketbolu. Līdz ar meitenes pazušanu, brālis iekrita depresijā. Viņš centās parunāt ar vecākiem, ka ir ātri jārīkojas, bet atbildē saņēma klusumu.* Alise paziņoja, ka ir jāapdomā un jāīsteno viņas teiktais. Neviena šeit nevēlās aizkavēties uz vēl kādu dienu.