Kā Johans Daniels Felsko iepūta dzīvību 19. gadsimta Rīgā

Atskaņojums par Felsko bulvārismu

Senlaikos tālos, kad vēršādā Rīga

Ietilpa maza un miermīlīga,

Tur dzīvoja ļaudis, un brālīgi spēja

No vienīgas krāsns ēst zupu un tēju.

Laiki nāca, un juka nauda,

mijās cilvēki, un pelņa auga,

cēlās krāsnis, un vēlās galvas,

pletās Rīga bez visa rauga.

Zobenos sargāta, villainēm posta,

Visapkārt ar koka palisādi jozta,

Nespēja turēties droši bez balsta,

līdz pēdīgi septiņstaru mūrī tā austa.

Neskaitāmi torņi i dienu, i nakti

Lūkoja Rīgu, kā pērās tā pati:

Divdesmit vārtu, ar' daži rati,

Nebija sveši te ratnieku blati.

Laiki nāca, un juka ielas,

Vēl tālu aiz robežas izslējās sienas,

Priekšpilsētas bija lielas,

Cilvēkiem uznāca treknākas dienas.

Kam vajag mūri ap pilsētas malu,

Tam pārkāpt ir grūtāk kā dabūt sev galu!

Lai netraucē vaļņi un augsti pabalsti,

Mums jāgāž ir kalni un viņu balsti –

Tā nolēma rāte, un darīts kā likts,

Ducis gadu, un pavērās apgabals pliks.

Tā pilsētai neklājas, vidū tik tukšs,

Ja ieklausās, tālumā krāc viens pukšs;

Un nolēma rāte, mums mājiņas būs

Ne viena, ne divas, bet desmitos.

Tai laikā tāds amats Rīgā vēl bija –

Pilsētas arhitekts, būvkomisija,

Johans Daniels, pajauns vēl miesās,

Bet gudrs bezgala, kas viņu gan tiesās.

Felsko ar sparu un spējuzņēmību

Vadīja darbus bez ķibelību,

Viņš jauno ar veco apvienoja,

Salaida kopā un iztaisnoja,

Aug pilsēta jauna kā zaļa nora

Ar balkoniem, parkiem bez visa kora.

Bulvāri nāca un gūlās pa rindām,

Ļautiņi prasīja namus bez vindām.

Vienpusē kanāls bij' iecerēts smalks,

Un krastos tam publika kultūras alks.

Ģildes restorāns, logs un kafijas malks,

Idilli nenesīs tipogrāfijas kalks.

Lai klasiķi piedod, viņus godinām,

Tikai klasicismu šeit jauninām,

Visam, kas labs, ir sākumā neo:

Tā gotika, klasika, lūdzu, rodeo!

Ar detaļām vienām un jumtiņiem citiem

Ir būdiņu daudz ar krāsainiem griestiem.

Katram, kas vēlas un rocība ļauj,

Var kaķeni dabūt, kas skaļi bļauj,

Jo mājas ir dārgas, un traču ir daudz,

Projektam nepietiek ar tik' vienu kaudz'.

Variantu varianti zīmogus ķer,

Kamēr vien valdība vēlību ber –

Skola vai divas, lai iet visas trīs,

Durvis vērs skolēniem jau visai drīz.

Pirmā ar caurumiem četriem pa vidu

Ir loģiski plānota, bet mums vajag gidu;

Otrā nāk gadu desmitu vēlāk

Ar caurumiem diviem, jau mazliet cēlāk,

Fasāde glīta bez vāciešu elpas,

Jo cariskai tautai te savas telpas.

Rusisma vilnis negāž no kājām,

Vien mazāk gotikas ir Rīgas mājām.

Bulvāra beigās guļ ziemota osta,

Lai laiva nav aukstuma zoba kosta,

Cik daudz ir plānu un cerību naivu,

Varbūt no pils vairs nav jābrauc ar laivu,

Nē, pasāžu Krievija nedos par daivu

Ķiploka balta vai kokosa skaidu.

Jāmet šie sapņi pie malas, par lepnu,

Kaut klēts mums ir sava, tirgus par treknu.

Felsko vēl krogus var uzbūvēt blakus,

Pa ceļam no baznīcas sagādā ratus.

Dzīve ir strauja, tu, pilsēta, audz

Un bulvāru mantu kārtīgi saudz'.