"Es gribu būt viena. Bez tevis."
(Keita)
Es sēdēju uz savas palodzes, un skatījos ārā.
Es nolēmu aiziet uz parku, jo diemžēl šodien bija pilnmēness nakts. Šādās naktīs es nevaru gulēt. Es atceros savu mammu.
Kad paņēmu atslēgas, saģērbos, nolēmu pazvanīt Gabrielam, (viņas puisis) varbūt viņš grib atnākt ar mani. Viņš parasti zina kā mani uzmundrināt.
Devos uz parku, ar telefonu pie auss. Kamēr tas pīkstēja, redzēju divus siluetus skūpstāmies. 'Dabūjiet istabu!' es iedomājos. Bet tas es dzirdēju. Puiša siluetam zvanīja telefons. Mana skaņa.
Viņš to pacēla, un pateica: 'Jā?' un tā pats 'Jā?' atnāca pie manīm. Viņš ieraudzīja mani un viņam acīs bija tas labi-es-tevi-krāpu-piedod skatiens.
"Mēs, esam cauri." es viņam pateicu caur telefonu, un ar acīm asarās pagriezos.
Es skrēju prom, bet dzirdu, ka kāda soļi skrien man pakaļ, un aizķer manu plecu.
"Piedod, lūdzu viņa izprasījās, es nemaz negribēju skūp--" viņš grasījās pabeigt bet es viņu pārtraucu.
"ĀĀĀ, NU JĀ! TU VIENKĀRŠI MANI KRĀPI, UN NEGRIBĒJI SKŪPSTĪTIES!" es viņam iekliedzu sejā un redzēju aiz muguras meiteni lavāmies prom.
"Nu nē, tu vienmēr būsi labāka par vi--" un es viņu atkal pārtraucu.
"Nē. Es gribu būt viena. Bez tevis." es teicu un aizgriezos. Viņš man aiz muguras joprojām centās kaut ko pateikt bet es neklausījos.
Es ieskrēju mājā, un uzskrēju augšā. Es gribēju būt viena. Bez Gabriēla, bez sava labākā drauga. Es gribēju būt viena.
---------
Sveiki sveiki te autors! Ceru ka patika! Šī nebija pārāk gara daļa vienkārši ļoti gribēju nobeigt jo man vēl ir daudz darāmā! Atā!
YOU ARE READING
Mēs.
Romance{Latviešu stāsts} Keita. Meitene, kura sapņo par savu dzīvi un skolu. Kad skolas dzīve sāk vilkties uz otru pusi, viss ko viņa dara ir slēpjas. Bet kāds viņu atrod. Bet kurš?
