Mēs.

II

"SASODĪTS! TU NESAPROTI?! TU NEVARI ATRAST PARADĪZI UZ ZEMES! TEV JĀCIEŠ!"

Jēj. Skolā.

Sēdēju skolas autobusā, un skatījos ārā pa logu.

'Okey, saņemies. Šī ir pēdējā nedēļa. Pēc tam tev nebūs jācieš viss šis murgs.'

Okey, varbūt 2 nedēļas. Nu labi, labi. Mēnesis. Nav jau nemaz tik traki.

"Čau!" es dzirdu kādu sakām manā virzienā. Es pasmaidu, bet redzu meiteni paejam man garām, un apsēsties vietu man aiz muguras. Smaids norit lejā.

Dzirdu sev aiz muguras: 'Viņa domāja ka sēdīšos viņai blakus.' Tikmēr otra: 'Tā dīvaine kas izšķīrās ar Gabrielu?' Un tā tālāk.

Kā viņa zināja par mani un Gabrielu? Es nedomāju, ka viņa būtu kopā ar Gabrielu.

Es ieeju Twitter un apskatos skolu baumu lapu. Cerams ka tas nav tur.

Bet nu, mana sirds apstājas.

Vakardienas tvīts: Milzīga šķiršanās! @keituchs un @gabriels.plume ir izšķīrušies! (bilde ar mums strīdamies parkā)

Mana sirds pacēlās, un izlidoja ārā pa manu muti.

Kā tieši viņi to uzņēma? Tas nav no tās meitenes, viņa gāja pa citu pusi.

Pirms tam redzēju tikai kaimiņu kas gāja garām, neizskatījās skolas vecumā.

Lai nu kā, šodien mamma uzaicināja kaimiņus, zināšu kurš tas bija.

Saņēmu īsziņu, tā bija no Gabriela.

G: Lūdzu atnāc šodien līdz mūsu mežam. Parkā vairs nevaram satikties. Redzēji twitteri?

E: Jā redzēju. Kapēc lai es ar tevi satiktos? Kā lai varu zināt vai tur nebūs tava draudzenīte?

Es apskatos ārā pa logu, un redzu ka drīz būsim pie skolas.

G: Kā gribi. Pati samaksāsi.

Pšššššš. No kā man būtu jābaidās? Ne no kā! Viņš man neko nevar izdarīt.

Es izkāpju ārā no autobusa, un pasakos vadītājam. Viņš paskatās uz mani un nopūšas.

Šķiet ka tikai ne man šodien ir slikts garastāvoklis.

Lai nu kā, izkāpjot ārā, ieraugu Gabriela 'populāro' grupiņu, un ievēroju ka viņš tur nav.

Viņi nolūr uz mani, ar dīvainiem smaidiem. Šķiet ka Gabrielam varbūt arī ir kaut kas priekš manis ieplānots.

Ieejot skolā, visi dīvaini nolūr uz mani ar saviem izmisīgajiem skatieniem.

Es pieeju pie sava skapīša, to atveru un ielieku iekšā savas mantas. Paņemu matemātiku, un lēnam eju uz kāpju pusi.

Pasperot pirmo soli, mani kāds pagrūž, no muguras. Tas nozīme, es kritu uz priekšu, matemātika man ir izkritusi ārā no rokām, un es ar galvu atsitos pret trepēm.

"LŪZERE!" kāds no aizmugures nobļauj.

"KUCE!" vēl kāds nobļauj no priekšas. Man viņi neintresē, un es aptaustu savu pieri.

'Au!' es pie sevis nosaku un virzos tālāk.

Kāds mani parauj aiz rokas, un ievelk apkopējas telpā. Gabriels.

"Ko tu gribi no manis?!" es viņam jautāju, atraisot rokas no viņa saķēriena.

"Šis nebeigsies labi, un tu to zini. Lūdzu, nāc atpakaļ. Es tevi mīlu." viņš teica cenšoties mani noskūpstīt. Es atgrūdu viņu atpakaļ pret sienu.

"SASODĪTS! TU NESAPROTI?! TU NEVARI ATRAST PARADĪZI UZ ZEMES! TEV JĀCIEŠ!" es viņam bļāvu virsū, kamēr viņš taustīja punu sev pakausī.

"Bet tu esi mana paradīze." viņš man teica dusmīgi raugoties man acīs.

"Bet tu man nē. Tev kādreiz arī ir jācieš, ne tikai man." es teicu un izgāju.

Stunda pēc piecām minutēm. Fjuf. Varu no šī visa paglābties.

Es ieeju iekšā matemātikas klasē, apsēžos un sola, un notiek kas negaidīts.

Parasti sēžu viena, tākā man nav ne draugu, ne puiša, sēžu vienatnē.

Bet kāds pienāk pie mana sola, un apsēžās. Ah, viņš ir tik pasakains. Brūni mati, sakārtoti uz augšu. Melni džinsi, ar melnu AC/DC kreklu. Viņa smarža mani apdullina ar savu saldumu.

Viņš apsēžas, un es pagriežos uz priekšu. Viņš noķiķina, un es pasmaidu.

"Hi! I'm Dan." (Čau! Esmu Daniels.)
(viņš runā angļu valodā, tulkojumi iekavās) viņš teica savā dziļajā balsī. Tā lika man nodrebēt un dziļi pasmaidīt. Anglis? Skatīsimies kā man ies.

"Hey, I'm Kate." (Čau, esmu Keita) es teicu pasniedzot viņam roku. Mēs sarokojāmies, un pasmaidījām. Viņa brūnās acis, ieskatījās manās un satikās.

"Why are you sitting alone? (Kāpēc tu sēdi viena?)" viņš jautāja. Nu labi, būšu atklāta.

"Well, I don't have anyone, really. (Nu man nav ar ko sēdēt.)" es teicu.

"Well, that's weird, because I wouldn't know a guy, who wouldn't fall for your beauty. (Nu, tas ir dīvaini jo es nezinātu puisi kas neiekristu tavam skaistumam.)" viņš dziļi ieskatījās manās acīs, un jutu kā nosarku.