THE GUY

Es

Mana dzīve nav intresanta. Pārsvarā tā sastāv no ilgiem braucieniem uz skolu, strīdēšanos ar skolotājiem un draudzēšanās ar tiem tā sauktajiem maniem "draugiem". Vēl es eju uz mākslas skolu kura ir vienīgā vieta kur varu nerunāt ar nevienu un tēlot mākslinieci.
Es nesauktu sevi par skaistu. Blondi mati, zilzaļas acis un diezgan apaļīgs ķermenis. Uzaugu kopā ar māsu kura mani sauca par neglītu un resnu tāpēc arī tā sevi vēl līdzšim tā redzu. Mūsu ģimene nav bagāta. Es pat to par ģimeni īsti nesauktu. Tā sastāv no vienas dīvaines kas nerunā, māsas kura nemaz pie mums nedzīvo un manas mammas. Mans tētis strādā Īrijā un māsa mācās Anglijā. Pārsvarā esmu diezgan vientuļa un laiku pavadu pie datora skatoties jocīgo youtubes daļu. Skolā es neesmu tā kuru varētu nosaukt par populāru. Runāju tikai ar 3 cilvēkiem no mūsu skolas. Klasē mēs esam 15 un no visiem es runāju tikai ar 1 cilvēku. Ar Evu. Viņa nav tas ko tu uzskatītu par normālu. Tapēc arī laikam tas mūsos saskan.
Dienas paiet, un esmu no visa nogurusi. Tik nogurusi ka vairs nekad negribas kustēties. Vēl līdz semestra beigām ir atlikušas tikai 2 nedēļas. Esmu ļoti priecīga jo kad šīs nedēļas paies tad viss mainīsies. Es esmu nolēmusi mainīt skolu. Nevis tapēc ka man te nav daudz draugu ,bet tāpēc ka es gribu tikt prom no murga ko esmu šeit piedzīvojusi. Katrs stūris ,katra siena un katrs krēsls atgādina man par viņu...vēl es ienīstu gandrīz katru skolotāju šeit. Man tomēr ir bail no jaunās skolas. Jo es tomēr pārceļos no skolas kurā ir 180 skolenu uz tādu kurā ir pāri tūkstoš skolēnu. Diezgan baisi bet nevaru sagaidīt.

Piezīme no autores:

Ja kāds patiešām izlasīja un ja kāds grib turpinājumu- rakstiet komentāros.
Ps. Atvainojos par gramatiskām kļūdām. Apsolu nākamās daļas būs labākas un nebūs tik garlaicīgas jo šis ir tikai pats sākums.