Melnā gaisma

2. [Uzzināt pagātni]

Kāda paveca sieviete pienāca pie viņiem.
"Greisa? Izsaku līdzjūtību, "sieviete sacīja.
"Māt, Greisai pietiek līdzjūtību," teica Trojs un meitene pasmaidīja.
"Esmu Ešlija Trīna. Mēs ar tavu mammu bijām labas draudzenes," sieviete pasniedza roku un Greisa to paspieda.
"Kā jūs iepazināties?" jautāja Greisa, kad viņi visi trīs apsēdās pie maza galdiņa.
"Kristai tad bija septiņpadsmit. Viņa bija stāvoklī. To uzzinājis Kevins bija aizlaidies un visa mazītiņā pilsēta aprunāja Kristu. Daudzi teica, ka viņa ir ielasmeita. Citi teica, lai taisa abortu. Krista bija mazā depresijā. Es dzīvoju dažas mājas tālāk. Man bija gadu vecs puika Trojs. Trojs man piedzima 22 gados, tāpēc neviens neko neteica. Vienu dienu es izdomāju aiziet pie Kristas. Mēs pasēdējām viņas dzīvoklītī un iedraudzējāmies. Es atbalstīju viņu. Teicu, ka būs laba mamma. Piedzimi tu, Greisa. Gāja gads un Kevins atgriezās. Krista viņam piedeva un līdz savām mūža beigām viņi nodzīvoja kopā," Ešlija stāstīja un viņas acīs spīdēja asaras.
"Vai es bērnībā draudzējos ar Troju? Es neatceros bērnību..."Greisa jautāja.
"Nē. Trojs gāja savā skolā, bet tu citā. Turklāt vienam bija puišu lietas, otram meiteņu lietas," Ešlija centās pasmaidīt.
Greisa centās visu sagremot. Viņai bija jauna mamma, bet viņa nekad nebija īsti rēķinājusi cik gados piedzima. Kad Greisa prasīja to Kristai, mamma neatbildēja. Viņa nezināja cik grūti bija mammai.
Ešlija piecēlās kājās un apsēdās Greisas galda pusē. Viņa apkampa meiteni. Greisa juta Ešlijas karstās asaras uz pleca. Greisa arī aplika rokas ap sievieti.
Greisa aizgāja paņemt sulas glāzi no lielā galda. Viņa iedzēra malku un no mugurpuses meitenē ietriecās Rouza. Greisa izlēja sulu. Sula trāpīja uz galdauta un Rodrika kurpēm. Greisas acis iepletās. Rodriks pagriezās pret viņu un nopētīja ar niknu skatienu.
"Tev vajadzētu būt uzmanīgākai," knapi sevi savaldot sacīja Rodriks un gāja prom no galda ar lipīgajām, ādas kurpēm, kas visdrīzāk būs jāmet ārā.
"Rouza!" iesaucās Greisa.
"Piedod man," Rouza sacīja un kā tad varētu nepiedot piecgadīgajai māsai?
"Mums jāiet mājās," sacīja Greisa , bet tad sāka pārdomāt teikto. Viņām būs jādzīvo bērnu namā līdz meitenes astoņpadsmitajai dzimšanas dienai...
"Ejaaaam!" sauca Rouza un ieķērās Greisas rokā.