Neiespējamais

Chapter 1

~It's a living hell~

Mans vārds ir Elizabete. Draugi mani sauc par Betu. Labi, ko es Jums te galvu jaucu. Man nav bijuši draugi un vēl joprojām nav. Man ir tikai ģimene. Pareizāk sakot- vīrs. Man ir 17 gadi. Jūs iespējams tagad padomājāt, kā var būt meitene precējusies 17 gados? Vienkārši, kad tavs vīrs ir bagāts, tu vari kaut vai 3 gadu vecumā apprecēties.Taču, es neaprecējos kad mani trīs gadi.
Toreiz es biju trīspadsmit gadus veca. Mani mana māte ar tēvu pārdeva Semam, jau kad man bija trīspadsmit. Es pat īsti tam nezinu iemeslu, bet ko nu tagad darīt? Ir pagājuši jau četri gadi. Savu īsto ģimeni satieku tikai svētkos, ja tā to var saukt un tad viņi atbrauc, tikai lai pasmietos par manu nožēlojamo dzīvi.
Sems ir ļoti bagāts biznesmenis un mēs dzīvojam ļoti lielā mājā. Citiem šķitīs, ka esmu nepateicīga, un es neprotu novērtēt to kas man ir dots, bet man nav viss. Man nav brīvības. Tā ir vertība kas ir dota jebkuram cilvēkam un vienīgais kas viņam to var laupīt ir viņš pats, bet ar mani tā nav.
Es kalpoju Semam. Es neesmu ne kalpone, ne apkopēja. Godīgi es vēlētos kaut es būtu, jo man ir jādara kas trakāks.
Ļaujiet man Jums izstāstīt. Semam ar darījumiem neiet visai labi, tāpēc trumpis esmu es.
Ar katru savu biznesa partneri Sems noslēdz darījumu un tajā esmu iekļauta es. Man ir jāguļ ar Sema biznesa partneriem. Lai arī cik banāli un neticami tas izklausītos, viņiem ir atļauts darīt visu. Tai skaitā arī mani sist.
Es nedrīkstu neko pati darīt. Visu izdara Sema algotņi. Tā viņš viņus sauc. Man nav pat atļauts taisīt frizūru pašai vai klāt kosmētiku, par visu atbild cilvēki kuriem Sems maksā. Viņiem nav ļauts ar mani runāt. Tikai izdarīt savu darbu un doties.