Bija jauka vasaras diena, un es ar Hloju pastaigājāmies pa mežu[šausmu filmu klasika] Hloja pēkšņi sāka nežēlīgi kliegt un vilka mani prom
Hloja:BĒGAM! KO TU GAIDI?
Es: ko tu pie velna gribi no manis?
Es lēnām griezu galvu uz atpakaļu un sastingu. Man aci pret aci stāvēja vīrietis ar pusnolauztu galvu.
Es: Hloja, bēdz!(lēnām un čukstus)
Hloja:es bez tevis nekur neiešu.
Es:HLOJA, ES TEICU BĒDZ!(es čukstus kliedzu uz viņas)
Hloja saspieda manu roku un nelaida to vaļā.
Vīrietis mums abām iekoda. Sajūta bija tik pretīga. Drīz vien es tur paliku guļot un vīrietis paņēm Hloju un vilka viņu prom.
Es ar pēdējiem spēkiem pacēlu roku un teicu- Hloja, turies.
YOU ARE READING
Dzīve Pēc Nāves
HorrorEs pamodos tumšā un aukstā istabā, jutu karstu,mitru elpu sev uz kakla, un tad es nožēloju ka paskatijos....
