Diena Tagad Ir Nakts

Prologs.

Elza

-Beidz mammu!-centos atbrīvoties no mammas skavām.
-Jā, mīļā laid viņu.-teica tētis.
-Es nespēju noticēt, ka tu brauc prom.-mamma noslaucija asaras.
Mani kaitināja, ja mamma runāja šādi. Tas tracināja, it kā viņa jau sen nezinātu, ka es braucu prom.
-Viss būs labi. Es apsolu.-teicu un virzijos prom no viņiem. Vēlējos ātrāk iesēsties mašīnā un braukt prom, prom no vecākiem un viņu ietekmes. Gribēju kļūt brīva.
-Zvani man katru vakaru.-mamma sauca man pakaļ.
Pamāju un iekāpu savā sudrabainajā volvo. Vecāki to man bija uzdāvinājuši uz augstskolas absolvēšanu, pirms trīs dienām.
Velreiz pamāju pa logu un iedarbināju motoru.
Uzbraucu uz ielas. Vecāku māja palika aizvien tālāk aiz muguras.
Nejutu nostaļğiju vai skumjas, es beidzot biju brīva.
-Dzīve es jau nāku!-kliedzu caur atvērto logu.