Nakts ,brivdienas negaidīti kāds uzraksta , tā ir meitene no viņas skolu.
ČATS:
-Hey , Annabell
-Hey.
- *Annabella aizsuta bildi*
-OOO Nice, es šajās bridvdienās atkal stulba palieku.
-Pff, nēesi vienīga.
-Hah, es veicu rituālu. Tākā pēc manis Ēnu vīrs būs tevī vai arī meitenei no manas klases.
-Akd ,nebiede mani Andželik. Vai nevar no viņas izvairīties?
-Meklē viņa vājo punktu.
-Labi.
Tā meiteņu sarakste beidzās, Annabella sāka domāt , ko darīti. Miegs viņai nenāca, mūzika un domas , kas neļāva meitenei gulēt. Viņā sāka domāt par to rituālu, varbūt viņai arī tādu uztaisīt? Bet ko pateiks vecāki? Sabļaus un atslēgs internetu, bet ko gan tas mainītu? Neko nemainītu mūzika viņai ir , austiņas ir un daudz grāmatu arī. Ap kādiem 5 viņa atlūza. Pamodusies no piparkūku smaržas, viņai likās ,ka vems. Bulīmija nesen bija pārslimota, bet no ēdiena vel projām nepatika. Visa dzīve ir murgs,k kājas un rokās sagraizītas, bet vienalga . Tas vismaz lika justies labi.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
