Thousand Years

1:3

Saķēdējuši rokas kopā esam nonākuši pie Ņujorkas vidusskolas dzelzs vārtiem.Nav tā ka mūsu skola ir kā cietums.Tai vienkārši ir sena vēsture. Reiz tā ir piederējusi kādam vecam grāfam,kurš sajucis prātā ,un izdarijis pašnāvību nespējot ,tikai ar ģimeni dzīvot tik lielā māja.Vecais vīrs ļoti mīlēja savu mazbērnu.Tāpēc pirms savas nāves ,testamentā,visu ēku un tās apkārtni novēlēja mazajai meitenei.Uzaugusi viņa nevēlējās dzīvot pilī,tāpēc ,ar savām īpašnieka.tiesībām ,pilī veica remontdarbus ,radot mācību iestādei atbilstošus apstākļus.Lizete Maksforda -skolas dibinātāja ,un pirmā direktore.Šī skola pastāv jau 210 gadus .Fiziskais stāvoklis ēkai  ir perfekts.Ne plaisu ,ne drūpošu stūru.Vislabākais ir tas ka celtne neatrodas pilsētas centrā,bet gan aiz parka,klusumā un mierā.Uz skolu jaunieši ierodas  visādi,ar kājām,ar mašīnām ,autobusiem,velosipēdiem un citām braucošajiem transportlīdzekļiem.Šī skola izskatās ,kā no pasakas nākusi.Akmens dārzi,koki,ziedi ,dažādi augi ,nelielas ,bet skaistas ūdenstilpnes.Taču iekšpusē ēka,or modīga,jeb normāla 21. Gadsimta skola.Taču izskats var būt maldīgs,jo es uzskatu ka priekš manis šogad tā nebūs pasaka,bet gan murgs.Ar tādu uzskatu pavilku savus draugus uz priekšu .Pēc kārtas katrs noskenējām savas skolēna caurlaides ,un vārtiem atveroties nonācām skolas teritorijā.Skatam paveras parastais jauniešu izklājums.Skolēnu grupiņas sasēdušas uz soliņiem,zālienā,zem kokiem,un visur kur vien drīkst uzturēties.Arī mūsu skolā ir grupiņas,kā piemēram karsējmeitenes ,sportisti ,kas vēl sīkāk iedalītas basketbolistos,futbolistos ,volejbolistos .Ir neveiksminieki ,un zubri ,ir emo ,ir mūziķi ,ir populārie ,un dažādi citi dīvaiņi.Lai arī es esmu populāra,nevērtēju sevi augstāk par citiem.Varu mierīgi sarunāties arī ar tā saucamajiem -zemāko grupu pārstāvjiem.Taču visur ir izņēmuma gadijumi.Šajā skola viss neciešamākie ir zēni kas uzvedās kā goti.Pretīgi vien paskatoties -Puiši kas lako nagus ,melnā krāsā,uzkrāso melnas acis un lūpas.Velk ādas un lateksa tērpus.Visur kur vien var sasprausti un izstaipīti tuneļi un pīrsingi.Rokas un pirksti viscaur notetovēti.Vienkārši šausmas.Nav jau tā ka es pati negribu kādu tetovējumu ,vai kādu mazu pīrsingu,bet nejau par visu ķermeni.Un tad ir otrs grupējums  -SKORPIONI ,pretējā komanda ,mūsu lielākie ienaidnieki.Beigusi apētīt skolas apkārtni,ar pārējiem nolemjam doties uz skapīšiem lai noliku jakas.Patiesībā vienīgās kam līdzi ir jakas ir Glo un Iza.Par nožēlu mūsu skapīši neatrodas blakus,bet nav jau tik traki.Sadalamies divās grupiņās un sarunājam tikties klasē.Es eju ar Glo un Aleksu,bet Tailers iet ar Iziju un Mereditu.Uztaisījuši mazo grupas apskāvienu pašķīrāmies.

Un čalojot aizgājām līdz Glo skapītim,lai noliktu viņas jaku.Es kautko sajutu:"Meitenes ,jūs jūtat?Kautkas pēc svecēm smaržo?"Glo un Aleksa saskatījās un gandrīz reizē pateica ,viena otru papildinot:"Keitlin ,tas ir piemiņas stūris,tava brāļa godināšanas vieta!"
"Ja vēlies ,varam aiziet ,laiks vēl ir "Aleksa līdzjūtīgi ieminējās.Pacēlusi galvu uz augšu tik klusi ka sadzird vien draudzenes nočukstēju :"Jā,tas būtu jauki "un izspiedu vārgu smaidu.
Turies Keitlin,tu to vari.Glorija nolikusi jaku ,saņēma manu roku savējā.Un veda mani uz trofeju stendu.Laikam tāpēc ka.brālis bija komandas kapteinis ,viņa goda vieta bija pie trofejām.Daļa trofeju  tomēr bija komandas darbā gūti rezultāti.
Taču nevienu nekad ,nav godinājuši un pieminējuši tik ilgi ,parasti ir 2-3 mēneši.
"Kāpēc tik ilgi?6 mēneši nav īss laika posms."ejot pa gaiteni ieminējos draaudzenēm.Aleksai uzreiz bija lieliska atbilde:"Nū,tavs brālis bija skolas varonis,viens no labākajiem basketbolistiem skolas vēsturē,tik ātri neviens viņu neaizmirsīs!"
"Tieši tā Keit,viņš bija varonis ,bet tagad atvainojiet ,pie trofejām piecvienošos,man ir kautkas jāpaņem."Nobērusi savu sakāmo Glorija aizjoza uz gaiteņa galu ,un iegāja vienā no klasēm.Piegājušas pie čempionu sienas notupos uz zemes,un aplūkoju visu kas šeit atradās.Galvenā ,un vislielākā bilde ,ar melno lentu pāri,skaidrs kur no vecāku istabas pazuda Saimona attēls,vecāki to šeit laikam novietojuši,tālāk bija dažādas bildes kur viņš atradās ar draugiem,viens ,ar komandu,un paņēmusi rokās sāku apskatīt ,kādu bildi ,tajā atrados es ,Saimons ,Glo un Aleksa.Apķerusi manus plecus Aleksa mierināja mani :"To šeit noliku es ,nedēļu vēlāk kad pameti skolu ,tikai lūdzu Keit,esi stipra ,tu to vari ,tev jātiek pāri!"glāstīdama manu galvu Aleksa čukstēja.

Mēs tā stāvējām apmēram minūti,kad ap sevi jutu vēl kādas rokas ,mana sirds salecāc ,un es nobijos ,bet izrādās ka tā bija tikai Glorija ."Un vispār kur tu biji?es jautāju.
Meitene paņēma savu rokas somu un no tās izvilka trīs nelielas baltas svecītes.Viņa iedeva pa vienai man un Aleksai .Un piešķīlušas uguni ,un nolikām tās brīvajās vietās.Arī svecītes šeit bija daudz,melnas un baltas dominēja,bet bija arī citi toņi.Bet aizdedzinājušas svecītes kopā,es jutu ka daļa no smaguma un rūgtuma sajūtas nevēlas no maniem pleciem.Saņēmusi draudzenes aiz elkoņiem,sāku doties uz klasi.Bija sākuši parādīties ļaudis,daži skatījās uz mani kā soku,citi uzsmaidija kautrīgus smaidus ,bet parlaimi neviens nenāca un neprašnāja,ceru ka tā arī paliks.Šādi ir labāk ka neviens tev nepielabinas ,un nenāk naigi klāt.Sāku gatavoties iet klasē,jau biju uzlikusi roku uz roktura ,kad mani kāds apstādināja.Un ar strauju kustību apgrieza riņķī.Kols.Un tas mani nepārsteidza ,ka aiz viņa stāvēja pārējā komanda un atbalstītājas.Puisis satvēra mani,un saspieda vienā lielā komandas apskāvienā.Un ar savu skanīgo balsi iesaucās :"Ar atgriešanos ,mazā"Vēl viena pozitīva lieta šorīt.No sākuma biju iedomājusies ka visi uz mani skatīsies un aprunās ,kā tādu citplanētieti,taču viss ir savādāk.Atraisijušas mani no apskāviena,Aleksa un Glo ievilka mani klasē.Nepaspējusi apskatīt klasi ,savās rokās mani ieskauj ,viena no manām mīļākajām skolotājām:"Ar atgriešanos Keitlin"smaidot iesaucās profesore Aleksandra Monterē.Un es atbildēju viņas apskāvienam.Skolotājai ir tikai 29 gadi ,ļoti modīga sievieta.Atšķirībā no dažiem citiem profesoriem zin ko nozīmē 21.gadsimta sezonu mode.Monterē ļoti labi saprot jauniešus ,un māca ar savādākām metodēm nekā citi skolotāji.Viņas dēļ man vēstures ir vienas no iecienītākajiem priekšmetiem.Kad skolotāja mani atlaida,pavēros uz klasi.Kabinets bija saglabājies tāds ,kādu to vēl atceros pirms 5 mēnešiem kad officiāli pametu skolu ,un sāku mājapmācību.Jo viss sāka palikt neizturams,takā es biju vienīgā kas redzēja avāriju,tad tiku nolemta aprunāšanai ,un izprašņāšanai.Viens no iemesliem kāpēc man patīk Aleksandra -Viņa neuzskata skolēnus par zemāk stāvošiem radijumiem,viņa bija viena no cilvēkiem kas mani atbalstija,morāli ,un daļēji arī fiziski.Jeb piedraudzot visiem -ja aiztiksi Freju ,ceturkšņa vērtējumu dabūsi nesekmīgu ,un bija daži kas arī beidza uzbāsties.Bet īstais iemesls kāpēc aizgāju bija Skorpioni,gan komandas puiši ,gan karsējas sekoja ik uz stūra ar pārmetumiem,un dzēlīgām piezīmēm.
Pārmetusi skatu pāri klasei,apstājos pie kaut kā jauna.Manā vietā kāds sēdēja.Jauns ,un izskatīgs zēns,taču ne mans tips.Puisim bija muskuļots ķermenis,to vismaz varēja redzēt pēc viņa polo krekla,jo muskuļi tam spiedās cauri,un izteikti vaigu kauli,pilnīgas lūpas.Tātad šādi izskatās zēns kuru pieminēja Glorija ejot uz skolu.Pols Salivens.Jaunākais Salivenu brālis.

Kurš sēž manā vietā.Taču es neesmu no tām kas strīdēties par vietu kurā jāsēž.Vienīgais kas man ir svarīgi ,sēdēt beigās.Tākā klase jau sāka piepildīties,steigšus iesēdos pēdējā brīvajā vietā beigās,blakus Glorijai.Pie jauniņā bija iespiedusies blakus solá Meredita,un varēja jau manīt viņu acīs dzirksteles.Bet nopietni netikai Meredita sapņaini vērās uz puisi.Tas bija abusēji.Um vispār mums paveicās ka viss mūsu grupējums sēž vienā rindā,un Meredita vēl tikusi blakus savam sirdsāķītim.
"Tātad ,šodien nav nevienas officiālas stundas ,katra stunda vilksies tikai 20 minūtes,lai iepazītos ar jaunu skolotāju vai skolēnu,vēlos paziņot ka šogad ir 4 jauni skolotāji ,un mūsu klasē jauns skolēns,vēl jums vēlāk zāle izstāstīs gada plānus,un tad varēsiet doties mājās,tāpēc lūdzu Pol,atnāc un pastāsti par sevi!"skolotāja aicināja.
.......