Jūtu virpulī.

1.nodaļa

"Nepievil mani.Es Tev uzticos Izabella.Šī ir ļoti svarīga diena.",teica Jekaterina(Tā sauc uzņēmuma īpašnieci.
"Es darīšu visu,kas ir manos spēkos,kundze.",es atbildēju nedaudz nepārliecināta par sevi.
Tagad mans uztraukums bija sasniedzis pilnu amplitūdu.Līdz sākumam vēl 20minūtes un vienīgais,kas jāizdara ir jāatnes svētku torte.Šoreiz svētku torti nesu es pati.Tā bija trīstāvīga jogurta torte ar subrabotām pērlītēm,kuras mirdzēja un atgādināja par to cik gan šī diena ir svarīga.Bija palikušas 15minūtes līdz sākumam un es uzmanīgi iestūmu ratiņus ar torti liftā.Viss bija ideāli un ,lai viss izdotos man bija tikkai jāaizved torte.Es biju gandrīz galā,bet pirms es paspēju uzbraukt aukšā lifta gaismas izslēdzās un es paliku stāvam tumsā ar tortes ratiņiem un 99% iespēju izjaukt svinības.Mans satraukums auga.Pēkšņi es izdzirdēju balsi:"Neuztraucieties,drīz viss tiks salabots.Pēc 30minūtēm mēs jūs dabūsim ārā.Mans satraukums sajaucās ar dusmām un es iekliedzos:"Šeit pat liftu nevar normāli salabot?Jūs esat nejēgas.Nejēgas!"
###
Lifta durvis atvērās un es ieraudzīju vīrieti ar instrumentu kasti rokās.Vīrietis man pastiepa roku:"Prieks iepazīties.Esmu nejēga,kurš nevar normāli salabot liftu.",viņš ar manāmu smaidu teica.Es nokaunējos un tikai tagad apjēdzu,ko biju teikusi."Piedodiet..",es tik tikko dzirdami teicu un novērsu skatienu."Es Jums piedošu,ja mēs varētu doties.Es steidzos.,",viņš teica un jau bija iekāpis liftā.Es apstājos viňam blakus un dažas sekundes stāvēju nosarkusi.Viņš ,to pamanīja un ..un teica,"Es neesmu pieradis redzēt tik skaistas meitenes sarkstam,pat nezinot tavu vārdu.Esmu Vlads.Un Tu?"
"Ko es?",es ar manāmu apjukumu jautāju.
"Nu,kā Tevi sauc?",viņš ar smaidu jautāja.
"Esmu Izabella..,"es teicu un beidzot apskatīju viņu.Viņš bija ļoti muskuļots un tā mati spīdēja lifta gaismā.Es uztvēru Vlada acu skatienu un novērsos.Zilas.Tās ir zilas!Viņa acis atgādināja bangojošu jūru.Es atkal uz viņu paskatījos un dzirdēju,ka viņš man saka,"Man kautkas nav labi?"Viņš atkal pasmaidīja,bet es novērsos.Lifts bija mūs uzvedis uz 3.stāvu un bija laiks izskāpt.Lifta durvis atvērās un es stūmu ārā tortes ratiņus.Mūsu rokas saskārās un Vlads maigi teica,"Es Tev palīdzēšu un pie viena izbaudīšu Tavu skaistumu nedaudz ilgāk."Es atkal nosarku un sapratu,ka viņam patīk,ka es sarkstu.Mūsu ceļi šķīrās pie aktu zāles durvīm,kurās viesi mani gaidīja jau pusstundu.Es sāku runu ar apsveikumiem jubilārei,"Mēs visi zinam,ka mūsu mīļajai Jekaterinai ir jubileja.Piedāvāju uzsaukt tostu par jubilāres veselību.!Urrā!"Viesi runāja savā starpā un nu es varēju izbaudīt mierīgu vakaru.Manas domas lidinājās prom no manis un es nevarēju beigt domāt par Vladu..